28.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/1

(1)

Lauksaimniecības produktu kopējā tirgus darbībai un attīstībai būtu jānotiek līdztekus kopējās lauksaimniecības politikas izstrādei, un tas jo īpaši ietver lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju, kas atkarībā no produkta var izpausties dažādi.

(2)

Kopienas cukura tirgus pamatā ir principi, kuri citām kopīgo tirgu organizācijām ir būtiski reformēti. Lai ievērotu Līguma 33. pantā noteiktos mērķus, it īpaši lai stabilizētu tirgus un nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni cukura nozarē nodarbinātajiem lauku iedzīvotājiem, ir būtiski jāpārskata cukura tirgus kopīgā organizācija.

(3)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Padomes Regula (EK) Nr. 1260/2001 (2001. gada 19. jūnijs) par cukura tirgu kopīgo organizāciju (3) būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(4)

Salīdzināmās cenas būtu jānosaka par standarta kvalitātes balto cukuru un jēlcukuru. Šādai standarta kvalitātei vajadzētu būt vidējai kvalitātei, kas ir raksturīga Kopienā ražotam cukuram un ko nosaka, pamatojoties uz cukura tirdzniecībā izmantotajiem kritērijiem. Tāpat vajadzētu būt iespējai pārskatīt šo standarta kvalitāti, lai jo īpaši ņemtu vērā tirdzniecības prasības un tehniskās analīzes attīstību.

(5)

Lai iegūtu uzticamu informāciju par Kopienas tirgus cenām cukuram, būtu jāizveido cenu paziņošanas sistēma, pamatojoties uz kuru varētu noteikt baltā cukura tirgus cenas līmeni.

(6)

Lai nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni Kopienas cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, ir jānosaka minimālā kvotas cukurbiešu cena atbilstīgi standarta kvalitātei, kas vēl būtu jādefinē.

(7)

Lai nodrošinātu cukura ražošanas uzņēmumu un cukurbiešu audzētāju tiesību un pienākumu taisnīgu sadalījumu, ir vajadzīgi konkrēti instrumenti. Tādēļ ir jāizstrādā standarta noteikumi, ar ko reglamentētu cukurbiešu pircēju un pārdevēju līgumattiecības. Dabas apstākļu, ekonomisko un tehnisko apstākļu dažādība apgrūtina vienotu noteikumu piemērošanu cukurbiešu iepirkšanai viscaur Kopienā. Jau patlaban pastāv nozares nolīgumi starp cukurbiešu audzētāju asociācijām un cukura ražošanas uzņēmumiem. Tādējādi ar vispārīgajiem noteikumiem jānosaka tikai minimālās garantijas, kas nepieciešamas gan cukurbiešu audzētājiem, gan cukura ražotājiem, lai nodrošinātu cukura tirgus vienmērīgu darbību, un jāparedz iespēja nozares nolīgumos atkāpties no dažiem šiem noteikumiem.

(8)

Vēl joprojām ir spēkā iemesli, kas reiz Kopienai lika pieņemt ražošanas kvotu sistēmu cukuram, izoglikozei un inulīna sīrupam. Tomēr, ņemot vērā notikumus Kopienas un starptautiskajā līmenī, ražošanas sistēma ir jāpielāgo, lai paredzētu jaunu režīmu un samazinātu kvotas. Saskaņā ar iepriekšējo kvotu sistēmu dalībvalstij būtu jāpiešķir kvotas savā teritorijā reģistrētiem uzņēmumiem. Jaunajā cukura tirgu kopīgajā organizācijā būtu jāsaglabā kvotu tiesiskais statuss, ciktāl saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi kvotu sistēma veido cukura tirgus regulēšanas mehānismu, lai nodrošinātu sabiedrības interesēs esošu mērķu sasniegšanu.

(9)

Atbilstīgi nesenajiem lēmumiem, ko eksporta subsīdiju sakarā pieņēmusi Pasaules Tirdzniecības organizācijas grupa un Apelāciju iestāde jautājumos par ES eksporta subsīdijām cukuram, un, lai Kopienas uzņēmējiem nodrošinātu vienmērīgu pāreju no iepriekšējās kvotu sistēmas uz pašreizējo sistēmu, būtu jāpastāv iespējai, ka cukura ražošanas uzņēmumiem 2006./2007. tirdzniecības gadā piešķir papildu kvotu ar nosacījumiem, kuros ņem vērā zemāko C cukura cenu.

(10)

Lai līdzsvarotu cukura cenu samazinājuma ietekmi uz izoglikozi, kā arī būtu jāpiešķir papildu kvotas pašreizējiem izoglikozes kvotu saņēmējiem, lai izvairītos no sodiem par konkrētas kvalitātes izoglikozes ražošanu. Turklāt, lai ļautu pielāgoties dažu dalībvalstu saldinātāju nozarei, ar nosacījumiem, kas paredzēti piešķirot papildu cukura kvotu, vajadzētu būt pieejamām papildkvotām.

(11)

Lai nodrošinātu to, ka Kopienā pienācīgi samazina cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražošanu, Komisijai pēc restrukturizācijas fonda darbības pārtraukšanas 2010. gadā, vajadzētu būt tiesīgai koriģēt kvotas līdz ilgtspējīgam līmenim.

(12)

Ņemot vērā vajadzību pēc zināma elastīguma valsts līmenī attiecībā uz strukturāliem pielāgojumiem pārstrādes rūpniecībā un cukurbiešu un cukurniedru audzēšanā laikposmā, kurā tiks piemērotas kvotas, dalībvalstīm noteiktās robežās būtu jāatļauj mainīt uzņēmumiem piešķirtās kvotas, tomēr neizrobežojot restrukturizācijas fonda darbību, kas izveidots kā instruments ar Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006 (2006. gada 20. februāris), ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā (4).

(13)

Cukura kvotas piešķir vai samazina pēc uzņēmumu apvienošanās vai uzņēmuma pārņemšanas, rūpnīcas pārņemšanas vai rūpnīcas izīrēšanas. Būtu jāizstrādā nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis koriģē attiecīgo uzņēmumu kvotas, un vienlaikus jānodrošina tas, ka izmaiņas cukura ražošanas uzņēmumiem piešķirtajās kvotās nekaitē attiecīgo cukurbiešu vai cukurniedru audzētāju interesēm.

(14)

Tā kā ražošanas kvotu piešķiršana uzņēmumiem ir veids, kādā nodrošināt to, ka cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem maksā Kopienas cenas un ka viņu produkcijai ir noieta tirgus, tādēļ, pārdalot kvotas ražošanas reģionos, būtu jāņem vērā visu attiecīgo pušu, jo īpaši cukurbiešu un cukurniedru audzētāju intereses.

(15)

Lai paplašinātu cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa noietu Kopienas iekšējā tirgū, vajadzētu būt iespējamam cukuru, izoglikozi un inulīna sīrupu, ko Kopienā izmanto tādu konkrētu produktu kā ķīmisku vielu, zāļu, spirta vai ruma ražošanā, uzskatīt par ārpuskvotu produkciju saskaņā ar nosacījumiem, kuri vēl jāparedz.

(16)

Daļa ārpuskvotu produkcijas būtu jāizmanto, lai nodrošinātu pietiekamu piegādi visattālākajiem reģioniem, vai arī to varētu eksportēt saskaņā ar Kopienas saistībām PTO.

(17)

Ja saražotais cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa daudzums pārsniedz kvotas, tad, lai izvairītos no tā, ka cukura pārpalikums izkropļo cukura tirgu, vajadzētu būt iespējamam izveidot mehānismu, ar ko cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa pārpalikumu varētu pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu un uzskatīt par nākamā gada kvotu produkciju.

(18)

Saistībā ar ārpuskvotu produkciju ir pieejami konkrēti mehānismi. Ja attiecībā uz noteiktiem daudzumiem netiek izpildīti spēkā esošie nosacījumi, būtu jāuzliek pārpalikuma nodeva, lai novērstu šādu daudzumu uzkrāšanos, kas varētu apdraudēt tirgus situāciju.

(19)

Lai palīdzētu segt izdevumus, kas rodas saistībā ar cukura tirgu kopīgo organizāciju, ir jāievieš ražošanas nodeva.

(20)

Lai nodrošinātu efektīvu cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražošanas kontroli, būtu jāizveido ražotāju atzīšanas sistēma, un ražotājiem būtu jāiesniedz attiecīgajai dalībvalstij sīkas ziņas par savu ražošanas darbību.

(21)

Lai dotu ieguldījumu tirgus stabilizācijā gadījumiem, ja tirgus cenas konkrētā tirdzniecības gadā nokristu zem noteiktās salīdzināmās cenas nākamam tirdzniecības gadam, būtu jāsaglabā pagaidu un ierobežota intervences sistēma iepirkšanai.

(22)

Būtu jāievieš jauni tirgus instrumenti, ko pārvalda Komisija. Pirmkārt, ja baltā cukura tirgus cenas samazinās tiktāl, ka tās ir mazākas par salīdzināmo cenu, ražotājiem vajadzētu būt iespējai izmantot privātās uzglabāšanas shēmu saskaņā ar nosacījumiem, kas Komisijai vēl jāparedz. Otrkārt, lai saglabātu cukura tirgu strukturālo līdzsvaru cenu līmenī, kas maz atšķiras no salīdzināmās cenas, ir jābūt iespējamam Komisijai pieņemt lēmumu par cukura izņemšanu no tirgus uz tik ilgu laiku, kamēr tirgus atkal ir līdzsvarā.

(23)

Vienota Kopienas cukura tirgus izveide nozīmē arī tirdzniecības sistēmas ieviešanu uz Kopienas ārējām robežām. Šādā tirdzniecības sistēmā vajadzētu būt ietvertai ievedmuitai un eksporta kompensācijām, un principā tai būtu jāstabilizē Kopienas tirgus. Minētās tirdzniecības sistēmas pamatā vajadzētu būt saistībām, par kurām ir panākta vienošanās daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā.

(24)

Lai pārraudzītu apjomu, kādā notiek labības tirdzniecība ar trešām valstīm, būtu jāparedz importa un eksporta licenču režīms, kas ietvertu nodrošinājuma iemaksu, lai nodrošinātu, ka faktiski veic tos darījumus, par kuriem ir pieprasītas šādas licences.

(25)

Lai nodrošinātu to, ka šis tirdzniecības režīms var pienācīgi darboties, būtu jāparedz iespēja regulēt, vai, ja stāvoklis tirgū to prasa, aizliegt veikt ievešanu pārstrādei.

(26)

Muitas nodokļu sistēma ļauj iztikt bez jebkādiem citiem aizsardzības pasākumiem pie Kopienas ārējām robežām. Ārkārtas apstākļos iekšējā tirgus un nodokļu mehānisms varētu izrādīties nepietiekams. Tādā gadījumā, lai neatstātu Kopienas tirgu bez aizsardzības pret traucējumiem, kas varētu rasties, Kopienai būtu jāspēj nekavējoties veikt visus vajadzīgos pasākumus. Minētajiem pasākumiem būtu jāatbilst Kopienas starptautiskiem pienākumiem.

(27)

Vairumā gadījumu muitas nodokļi, ko saskaņā ar PTO nolīgumiem piemēro lauksaimniecības produktiem, ir noteikti kopējā muitas tarifā. Tomēr attiecībā uz dažiem produktiem, kas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, papildu mehānismu ieviešana rada vajadzību nodrošināt izņēmumu pieļaušanas iespēju.

(28)

Lai novērstu vai neitralizētu to nelabvēlīgo ietekmi uz Kopienas tirgu, kas varētu rasties konkrētu lauksaimniecības produktu importa dēļ, šādu produktu imports būtu jāapliek ar papildu nodokli, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

(29)

Ir lietderīgi ar konkrētiem nosacījumiem piešķirt Komisijai pilnvaras atvērt un pārvaldīt tarifu kvotas, kuras izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līgumu, vai no Padomes pieņemtiem citiem tiesību aktiem.

(30)

Kopienai ir vairāki preferenču nolīgumi ar trešām valstīm par pieeju tirgum, kas ļauj šīm valstīm ar labvēlīgiem nosacījumiem uz Kopienu eksportēt cukurniedru cukuru. Tādēļ ir jāizvērtē rafinēšanas uzņēmumu vajadzība pēc rafinēšanai paredzēta cukura, un importa licences ar konkrētiem nosacījumiem jāpiešķir specializētiem uzņēmumiem, kas izmanto ievērojamu daudzumu importēta niedru jēlcukura un kuri uzskatāmi par pilnas slodzes Kopienas rafinēšanas uzņēmumiem.

(31)

Noteikumi tādas kompensācijas piešķiršanai par eksportu uz trešām valstīm, kuras pamatā ir cenu starpība Kopienas un pasaules tirgū un kura nepārsniedz ierobežojumus, kas noteikti atbilstīgi EK saistībām PTO, būtu jāizmanto, lai nodrošinātu iespējamo Kopienas līdzdalību starptautiskajā cukura tirdzniecībā. Uz subsidēto eksportu jāattiecina daudzuma un budžeta izdevumu ierobežojumi.

(32)

Nosakot eksporta kompensācijas, jānodrošina atbilstība minētajiem vērtības ierobežojumiem, pārraugot maksājumus saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu. Pārraudzību var veicināt, uzliekot par pienākumu iepriekš obligāti noteikt eksporta kompensācijas, vienlaikus pieļaujot iespēju attiecībā uz diferencētām kompensācijām mainīt noteikto galamērķi tā ģeogrāfiskā apgabala teritorijā, uz kuru attiecas vienota eksporta kompensācijas likme. Galamērķa maiņas gadījumā būtu jāmaksā faktiskajam galamērķim piemērojamā eksporta kompensācija, ievērojot maksimālo apjomu, ko piemēro iepriekš noteiktajam galamērķim.

(33)

Atbilstība daudzuma ierobežojumiem būtu jānodrošina ar drošu un efektīvu pārraudzības sistēmu. Tādēļ eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir tikai tad, ja ir izdota eksporta licence. Eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir, nepārsniedzot apjomu, kas pieejams attiecībā uz katru konkrēto produktu. Izņēmumi no šā noteikuma būtu pieļaujami tikai tiem pārstrādātiem produktiem, kas nav minēti Līguma I pielikumā un kuriem nepiemēro daudzuma ierobežojumi. Būtu jāparedz atkāpe no prasības par precīzu atbilstību pārvaldības noteikumiem, ja eksports, par ko saņem eksporta kompensācijas, visticamāk, nepārsniegs noteikto daudzumu.

(34)

Piešķirot valsts atbalstu, apdraudētu uz kopējām cenām pamatotā vienotā tirgus pareizu darbību. Tādēļ Līguma noteikumi, ar ko reglamentē valsts atbalstu, būtu jāpiemēro produktiem, uz kuriem attiecas šī kopīgā tirgus organizācija. Tomēr, lai mazinātu cukura nozares reformas gaidāmo ietekmi, konkrētos apstākļos būtu jāatļauj valsts atbalsta piešķiršana.

(35)

Dalībvalstīs, kurās gaidāms būtisks cukura kvotu samazinājums, cukurbiešu ražotāji saskarsies ar īpaši grūtām pielāgošanās problēmām. Šādos gadījumos pārejas posma Kopienas atbalsts cukurbiešu audzētājiem nebūs pietiekams, lai pilnībā risinātu cukurbiešu audzētāju grūtības. Tādēļ dalībvalstīm, kuras kvotu samazinājušas par vairāk kā 50 %, kamēr piemēro pārejas posma Kopienas atbalstu, būtu jāatļauj cukurbiešu ražotājiem sniegt valsts atbalstu. Lai izvairītos no tā, ka dalībvalstis piešķir valsts atbalstu apjomā, kas pārsniedz cukurbiešu audzētāju vajadzības, attiecīgā valsts atbalsta noteikšana būtu jāapstiprina Komisijai, izņemot Itāliju, kur maksimālo vajadzību, lai produktīvākie cukurbiešu ražotāji pielāgotos tirgus apstākļiem pēc reformas, var novērtēt EUR 11 apmērā par katru saražoto cukurbiešu tonnu. Turklāt, ņemot vērā īpašās Itālijā gaidāmās problēmas, būtu jāizstrādā noteikumi kārtībai, kas cukurbiešu audzētājiem no izsniegtiem valsts atbalstiem ļautu gūt tiešu vai netiešu labumu.

(36)

Somijā cukurbiešu audzēšana notiek īpašos ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļos, kas papildus vispārējai cukura sektora reformas ietekmei negatīvi ietekmē audzēšanu. Tādēļ būtu jāizstrādā noteikums, ar ko šai dalībvalstij pastāvīgi ļautu cukurbiešu audzētājiem izsniegt pienācīgu valsts atbalsta summu.

(37)

Ir lietderīgi paredzēt pasākumus, kas jāveic, ja Kopienas tirgu apdraud vai var apdraudēt ievērojams cenu kāpums vai kritums. Ar šiem pasākumiem var uz vajadzīgo laiku atvērt pazemināta tarifa kvotu cukura importam no pasaules tirgus.

(38)

Tā kā kopējais cukura tirgus nepārtraukti attīstās, tādēļ dalībvalstīm un Komisijai būtu pastāvīgi jāapmainās ar informāciju par būtiskākajiem notikumiem.

(39)

Pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo regulu, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(40)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ārkārtas situācijā risinātu konkrētas praktiskas problēmas.

(41)

Cukura ražošana attālākajos Kopienas reģionos noris citādi nekā pārējās Kopienas daļās. Tādēļ šajos reģionos nozare būtu finansiāli jāatbalsta, piešķirot minēto reģionu lauksaimniekiem resursus pēc to atbalsta programmu stāšanās spēkā, kas paredzētas, lai atbalstītu vietējo ražošanu, un ko dalībvalstis izstrādā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr 247/2006 (2006. gada 30. janvāris), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (6). Šā paša iemesla dēļ Francijai būtu jāatļauj sniegt konkrētu valsts atbalsta summu tās visattālākajiem reģioniem.

(42)

Izdevumus, kas dalībvalstīm radušies, pildot no šīs regulas piemērošanas izrietošās saistības, būtu jāsedz Kopienai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1258/1999 (1999. gada 17. maijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (7), un no 2007. gada 1. janvāra – saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu.

(43)

Pāreja no Regulas (EK) Nr. 1260/2001 pasākumiem uz tiem pasākumiem, kurus paredz ar šo regulu, kā arī pāreja no tirgus situācijas 2005./2006. tirdzniecības gadā uz tirgus situāciju 2006./2007. tirdzniecības gadā un centieni nodrošināt, ka Kopiena ievēro starptautiskos pienākumus attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1260/2001 13. pantā minēto C cukuru, var radīt grūtības, kas šajā regulā nav skartas. Lai risinātu šādas grūtības, Komisija vajadzētu būt pilnvarām paredzēt pārejas posma pasākumus,

1)

“baltie cukuri” ir cukuri, kas nav aromatizēti vai krāsoti un nesatur nekādus citus piemaisījumus un kam sausā veidā saharozes saturs, kuru nosaka ar polarimetrisko metodi, ir 99,5 % vai vairāk no svara;

2)

“jēlcukuri” ir cukuri, kas nav aromatizēti vai krāsoti un nesatur nekādus citus piemaisījumus un kam sausā veidā saharozes saturs, kuru nosaka ar polarimetrisko metodi, ir mazāk nekā 99,5 % no svara;

3)

“izoglikoze” ir produkts, ko iegūst no glikozes vai tās polimēriem un kam sausā veidā fruktozes saturs ir vismaz 10 % no svara;

4)

“inulīna sīrups” ir nepastarpināts produkts, ko iegūst inulīna vai oligofruktožu hidrolīzē un kas sausā veidā satur vismaz 10 % fruktozes brīvā veidā vai kā saharozi, un kas izteikts kā cukura/izoglikozes ekvivalents; Lai izvairītos no tirgus ierobežojumu uzlikšanas produktiem ar zemu saldinātspējas pakāpi, ko ražo inulīna šķiedru pārstrādes uzņēmumi bez inulīna sīrupa kvotas, šo definīciju var grozīt saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

5)

“kvotas cukurs”, “kvotas izoglikoze” un “kvotas inulīna sīrups” ir jebkurš daudzums saražotā cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa, kas ietilpst attiecīgā uzņēmuma kvotā konkrētam tirdzniecības gadam;

6)

“rūpnieciskais cukurs” ir jebkurš daudzums saražotā cukura, ko attiecina uz konkrētu tirdzniecības gadu un kas pārsniedz 5. punktā minētos attiecīgos daudzumus, un kas paredzēts 13. panta 2. punktā minēta produkta rūpnieciskai ražošanai;

7)

“rūpnieciskā izoglikoze” un “rūpnieciskais inulīna sīrups” ir jebkurš daudzums saražotās izoglikozes vai inulīna sīrupa, ko attiecina uz konkrētu tirdzniecības gadu un kas paredzēts 13. panta 2. punktā minētā produkta rūpnieciskai ražošanai;

8)

“pārpalikuma cukurs”, “pārpalikuma izoglikoze” un “pārpalikuma inulīna sīrups” ir jebkurš daudzums cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa, ko attiecina uz konkrētu tirdzniecības gadu un kas pārsniedz 5., 6. un 7. punktā minētos attiecīgos daudzumus;

9)

“kvotas cukurbietes” ir visas cukurbietes, kas pārstrādātas kvotas cukurā;

10)

“piegādes līgums” ir līgums, ko pārdevējs un uzņēmums noslēdz par cukurbiešu piegādi cukura ražošanai;

11)

“nozares nolīgums” ir kāds no šādiem nolīgumu veidiem:

(12)

“ĀKK/Indijas cukurs” ir cukurs ar KN kodu 1701 un ar izcelsmi valstīs, kas uzskaitītas VI pielikumā, importēts Kopienā saskaņā ar:

(13)

“Pilna laika rafinētājs” ir ražotne:

a)

EUR 631.9 par tonnu 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gadā;

b)

EUR 541,5 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā;

c)

EUR 404,4 par tonnu, sākot ar 2009./2010. tirdzniecības gadu.

a)

EUR 496,8 par tonnu 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gadā;

b)

EUR 448.8 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā;

c)

EUR 335,2 par tonnu, sākot ar 2009./2010. tirdzniecības gadu.

a)

EUR 32,86 par tonnu 2006./2007. tirdzniecības gadā;

b)

EUR 29,78 par tonnu 2007./2008. tirdzniecības gadā;

c)

EUR 27,83 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā;

d)

EUR 26,29 par tonnu 2009./2010. tirdzniecības gadā.

—

kvotas cukurs

vai

—

ārpuskvotas cukurs.

a)

šā panta 3. punkta pirmajā ievilkumā minēto cukurbiešu daudzums, par ko uzņēmums ir noslēdzis pirmssēšanas piegādes līgumus, un cukura sastāvs, kas ņemts vērā minētajos līgumos;

b)

atbilstīgā prognozētā raža.

—

par vairāk nekā 25 % attiecībā uz 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gadu, vienlaicīgi ievērojot uzņēmumu brīvību ņemt dalību mehānismos, kas izveidoti ar Regulu (EK) Nr. 320/2006,

un

—

par vairāk nekā 10 % attiecībā uz 2008./2009. un turpmākiem tirdzniecības gadiem.

a)

izlietot konkrētu produktu pārstrādei, kā minēts 13. pantā,

b)

pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu kā kvotu produkciju saskaņā ar 14. pantu,

c)

izmantot īpašam piegādes režīmam attālākajiem reģioniem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 247/2006 II sadaļu,

vai

d)

eksportēt atbilstīgi daudzumam, kas noteikts saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru, ievērojot saistības, kas izriet no atbilstīgi Līguma 300. pantam noslēgtajiem nolīgumiem.

a)

uz tiem attiecas piegādes līgums, ko pirms tirdzniecības gada beigām noslēguši ražotājs un lietotājs, kas abi ir atzīti saskaņā ar 17. pantu;

b)

tie ir piegādāti lietotājam vēlākais līdz nākamā tirdzniecības gada 30. novembrim.

a)

bioetanolu, spirtu, rumu, dzīvo raugu un sīrupu daudzumus, kas paredzēti ziedēm, un tos, ko pārstrādās produktā ar nosaukumu “Rinse appelstroop”;

b)

daži rūpnieciskie produkti, kas nesatur cukuru, bet kuru apstrādē izmanto cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu;

c)

daži ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības produkti, kuru sastāvā ir cukurs, izoglikoze vai inulīna sīrups.

a)

informē attiecīgo dalībvalsti pirms dienas, ko šī dalībvalsts konkretizēs:

b)

apņemas šādus daudzumus uz sava rēķina glabāt līdz kārtējā tirdzniecības gada beigām.

a)

konkrētā tirdzniecības gadā saražotam pārpalikuma cukuram, pārpalikuma izoglikozei un pārpalikuma inulīna sīrupam, izņemot daudzumus, kas pārnesti uz nākamo tirdzniecības gadu kā kvotu produkcija un glabāti saskaņā ar 14. pantu, vai 12. panta c) un d) punktā minētos daudzumus;

b)

rūpnieciskajam cukuram, rūpnieciskajai izoglikozei un rūpnieciskajam inulīna sīrupam, attiecībā uz kuriem līdz datumam, kas vēl jānosaka, nav iesniegti pierādījumi par pārstrādi 13. panta 2. punktā minēta veida produkcijā;

c)

cukuram, izoglikozei un inulīna sīrupam, kas izņemti no tirgus saskaņā ar 19. pantu un attiecībā uz ko nav izpildīti 19. panta 3. punktā paredzētie pienākumi.

a)

pierāda savu profesionālās ražošanas spēju;

b)

piekrīt sniegt jebkuru šajā regulā paredzēto informāciju un tikt pakļauts šajā regulā paredzētajām pārbaudēm;

c)

nav iesaistīts atzīšanas procedūras apturēšanā vai atsaukšanā.

a)

cukurbiešu vai cukurniedru daudzumi, par kuriem ir noslēgts piegādes līgums, kā arī atbilstīgā prognozētā cukurbiešu vai cukurniedru raža un attiecīgi iegūstamais cukura daudzums no hektāra;

b)

dati par provizoriskajām un faktiskajām cukurbiešu, cukurniedru un jēlcukura piegādēm, cukura ražošanu un cukura krājumiem;

c)

pārdotā baltā cukura daudzumi un atbilstīgās cenas un nosacījumi.

—

tas ir ražots saskaņā ar kvotu un izgatavots no cukurbietēm vai cukurniedrēm, kas ievāktas Kopienas teritorijā;

—

uz to attiecas glabāšanas līgums, kas noslēgts starp pārdevēju un intervences aģentūru.

a)

var pārdot cukuru par cenu, kas ir vienāda ar pirmajā daļā minēto salīdzināmo cenu vai zemāka par to, ja cukuru paredzēts:

b)

dara to pārvaldībā esošo nepārstrādāto pārtikā lietojamo cukuru pieejamu iekšējā Kopienas tirgū tām labdarības organizācijām, ko atzīst attiecīgās dalībvalstis, vai Komisija, ja dalībvalsts nav atzinusi nevienu šādu organizāciju, par cenu, kas ir zemāka par esošo salīdzināmo cenu vai par brīvu, lai to izdalītu ārkārtas situāciju individuālās palīdzības operācijās.

—

pārpalikuma cukuru, pārpalikuma izoglikozi vai pārpalikuma inulīna sīrupu, kas ir pieejams kā rūpnieciskais cukurs, rūpnieciskā izoglikoze vai rūpnieciskais inulīna sīrups,

vai

—

papildkvotas produkciju, kuras daļu var rezervēt eksportam, ievērojot saistības, kas izriet no atbilstīgi Līguma 300. pantam noslēgtajiem nolīgumiem.

a)

iekasēt jebkādu maksu, kas ir līdzvērtīga muitas nodoklim;

b)

piemērot jebkādus kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus, kam ir līdzvērtīga ietekme.

—

rafinēšanai paredzēts jēlcukurs ar KN kodu 1701 11 10 un 1701 12 10,

—

melase ar KN kodu 1703.

a)

metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (princips “kas pirmais iesniedz, to pirmo apkalpo”);

b)

kad pieteikumi jau ir iesniegt, metode, kas paredz sadalīt proporcionāli prasītajiem daudzumiem (“vienlaicīgā pārbaude”);

c)

metode, kura paredz ņemt vērā tradicionālos tirdzniecības modeļus (“tradicionālā/jaunpienācēju metode”).

—

296 627 tonnas Francijai;

—

291 633 tonnas Portugālei;

—

19 585 tonnas Slovēnijai;

—

59 925 tonnas Somijai;

—

1 128 581 tonnas Apvienotajai Karalistei.

a)

par 50 000 tonnām 2007./2008. tirdzniecības gadā un par 100 000 tonnām, sākot no 2008./2009. tirdzniecības gada. Šos daudzumus Itālijai dara pieejamus 2007./2008. tirdzniecības gadā un 2008./2009. tirdzniecības gadā;

b)

par 30 000 tonnām no 2006./2007. tirdzniecības gada un par papildu 35 000 tonnām no tirdzniecības gada, kurā cukura kvotu samazināja vismaz par 50 %.

a)

mazāk attīstītajām valstīm saskaņā ar režīmu, kas minēts 12. un 13. pantā Regulā (EK) Nr. 980/2005;

b)

šīs regulas VI pielikumā minētajām valstīm par papildu daudzumu, kas minēts 29. panta 4. punktā.

a)

kompensāciju, ko piemēro, eksportējot produktus ar KN kodu 1702 30 91,

b)

kompensāciju, ko piemēro, eksportējot 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos produktus,

c)

plānotā eksporta ekonomiskos aspektus.

a)

ir vispiemērotākā attiecīgajam produktu veidam un stāvoklim konkrētajā tirgū un ļauj visefektīvāk izmantot pieejamos resursus, ņemot vērā Kopienas eksporta efektivitāti un struktūru, nediskriminējot attiecīgos uzņēmējus, konkrēti lielos vai mazos uzņēmējus;

b)

administratīvā ziņā no uzņēmēju viedokļa ir visvienkāršākā, bet apmierina administratīvās prasības.

a)

ar regulāriem starplaikiem;

b)

konkursa kārtībā produktiem, kuriem kādreiz ir bijusi paredzēta šī procedūra.

a)

licencē norādīto galamērķi,

vai

b)

attiecīgā gadījumā, faktisko galamērķi, ja tas atšķiras no licencē norādītā galamērķa, un šādā gadījumā piemērojamā summa nedrīkst pārsniegt summu, ko piemēro attiecībā uz licencē norādīto galamērķi.

—

ir veikti visi pasākumi, kas pieejami atbilstīgi pārējiem šīs regulas pantiem,

un

—

minētā situācija, visticamāk, turpināsies, radot vai draudot radīt traucējumus tirgū,

a)

sīki izstrādātus noteikumus 3. līdz 6. panta piemērošanai, jo īpaši saistībā ar cenu palielinājumu un samazinājumu, kas jāpiemēro gadījumos, kad rodas novirze no standarta salīdzināmās cenas, kas minēta 3. panta 3. punktā, un no minimālās cenas, kas minēta 5. panta 3. punktā;

b)

sīki izstrādātus noteikumus 7. līdz 10. panta piemērošanai;

c)

sīki izstrādātus noteikumus 12., 13., 14. un 15. panta piemērošanai, jo īpaši nosacījumus, ar kādiem piešķir ražošanas kompensācijas, šādu kompensāciju apjomu un atbilstīgos daudzumus;

d)

sīki izstrādātus noteikumus 8., 9., 15. un 16. pantā minēto apjomu noteikšanai un paziņošanai;

e)

sīki izstrādātus noteikumus 26., 27. un 28. panta piemērošanai. Šajos noteikumos jo īpaši iekļauj

f)

sīki izstrādātus noteikumus 36. un 38. panta piemērošanai;

g)

sīki izstrādātus noteikumus III sadaļas 3. nodaļas piemērošanai. Šajos noteikumos jo īpaši iekļauj:

a)

kritērijus, ko cukura ražošanas uzņēmumi piemēro, cukurbiešu pārdevējiem iedalot cukurbiešu daudzumus, uz kuriem attiecina pirms sēšanas piegādes līgumus, kā minēts 6. panta 4. punktā;

b)

grozījumus I un II pielikumā;

c)

atkāpes no 14. panta 2. punktā paredzētajiem datumiem;

d)

sīki izstrādātus noteikumus 16. līdz 19. panta piemērošanai un jo īpaši:

e)

noteikumus 23. panta 1. punktā paredzētās atkāpes piemērošanai;

f)

sīki izstrādātus noteikumus 29. un 30. panta piemērošanai un jo īpaši starptautisko saistību izpildei:

g)

pasākumus, lai piemērotu 37. pantu.

1)

regulas 16. pantam pievieno šādu tekstu:

“3.   Francija var piešķirt valsts atbalstu cukura nozarei Francijas visattālākos reģionos līdz 60 miljoniem EUR 2005./2006. tirdzniecības gadā un līdz 90 miljoniem EUR, sākot no 2006./2007. tirdzniecības gada.

Šajā punktā minētajam atbalstam nepiemēro Līguma 87., 88. un 89. pantu.

Francija informē Komisiju 30 dienas pirms katra tirdzniecības gada beigām par faktiski piešķirtā atbalsta apjomu.”

2)

regulas 23. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Kopiena finansē pasākumus, kas paredzēti šīs regulas II un III sadaļā, šādā ikgadējas maksimālās summas apjomā:

a)

lai atvieglinātu pāreju no tirgus situācijas 2005./2006. tirdzniecības gadā uz tirgus situāciju 2006./2007. tirdzniecības gadā, jo īpaši – samazinot daudzumu, ko var saražot saskaņā ar kvotu – un lai atvieglinātu pāreju no Regulas (EK) Nr. 1260/2001 noteikumiem uz tiem noteikumiem, kurus paredz ar šo regulu,

un

b)

lai nodrošinātu, ka Kopiena ievēro starptautiskās saistības attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1260/2001 13. pantā minēto C cukuru, vienlaikus novēršot cukura tirgus traucējumus Kopienā.

28.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/32

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 318/2006 (2006. gada 20. februāris) par cukura tirgu kopīgo organizāciju (3) ir paredzēta svarīga cukura tirgu kopīgās organizācijas reforma. Ar šo regulu ieviestie pasākumi ietver nozīmīgu vairākpakāpju institucionālā cenu atbalsta samazinājumu Kopienas cukuram.

(2)

Samazinot tirgus atbalstu cukura sektoram, būtu jāpalielina ienākumu atbalsts lauksaimniekiem. Vispārējam maksājumu līmenim būtu jāattīstās samērīgi ar pakāpenisko tirgus atbalsta samazinājumu.

(3)

Tiešā ražotāju atbalsta atdalīšana un vienreizējā maksājuma shēmas ieviešana ir būtiski kopējās lauksaimniecības politikas reformas elementi, lai no cenu un ražošanas atbalsta politikas pārietu uz lauksaimnieku ienākumu atbalsta politiku. Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (4) šos elementus ieviesa dažādiem lauksaimniecības produktiem.

(4)

Lai sasniegtu kopējās lauksaimniecības politikas galvenos mērķus, atbalsts par cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem, ko izmanto cukura un inulīna sīrupa ražošanai, būtu jāatdala un jāiekļauj vienreizējā maksājuma shēmā.

(5)

Tādēļ būtu jāpielāgo Regulā (EK) Nr. 1782/2003 paredzētie tiešā atbalsta shēmu noteikumi.

(6)

Lai ierobežotu restrukturizācijas procesa ietekmi dalībvalstīs, kas piešķīrušas Regulā (EK) Nr. 320/2006 (2006. gada 20. februāris), ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā (5), paredzēto restrukturizācijas atbalstu vismaz 50 % apmērā no Regulā (EK) Nr. 318/2006 noteiktajām kvotām, cukurbiešu un cukurniedru ražotājiem būtu jāpiešķir atbalsts ne ilgāk kā piecus gadus pēc kārtas.

(7)

Individuālo ienākumu atbalsts būtu jāaprēķina, pamatojoties uz atbalstu, ko lauksaimnieks saņēmis saistībā ar cukura tirgu kopīgo organizāciju uz vienu vai vairākiem tirdzniecības gadiem, ko nosaka dalībvalstis.

(8)

Lai nodrošinātu pienācīgu atbalsta shēmu piemērošanu un budžeta kontroli, būtu jāizstrādā noteikumi, lai kopējais ienākumu atbalsts nepārsniegtu to valsts iekšējo daudzumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz vēsturisku atsauces gadu un – pirmo četru gadu laikā – ņemot vērā papildu summas, kas izriet no atvasinātajām cenām.

(9)

Jauno dalībvalstu cukurbiešu un cigoriņu audzētāji kopš pievienošanās izmantoja cenu atbalstu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1260/2001 (2001. gada 19. jūnijs) par cukura tirgu kopīgo organizāciju (6). Šā iemesla dēļ cukura maksājumiem, ka arī cukura un cigoriņu komponentiem vienreizējā maksājuma shēmā nebūtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.a pantā paredzētais pieauguma grafiks. Šo pašu iemeslu dēļ dalībvalstīm, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, turklāt būtu jādod iespēja piešķirt atbalstu, kas izriet no cukura reformas, atsevišķa tiešā maksājuma veidā ārpus minētās shēmas.

(10)

Lai nodrošinātu to, ka jaunajās dalībvalstīs pareizi piemēro vienreizējā maksājuma shēmu, būtu jāizstrādā noteikumi attiecībā uz īpašām problēmām, kas varētu rasties, pārejot no vienotā platībmaksājuma shēmas uz vienreizējā maksājuma shēmu.

(11)

Dalībvalstīm, kas ir izvēlējušās vai izvēlēsies piemērot vienreizējā maksājuma shēmu tikai no 2007. gada 1. janvāra, būtu jādod iespēja 2006. gadā piešķirt ieņēmumu atbalstu cukura un inulīna sīrupa ražošanai izmantojamo cukurbiešu, cukurniedru un cigoriņu audzētājiem ar maksājumu, kas aprēķināts, ņemot vērā hektāru skaitu, no kuriem piegādātas cukurbietes, cukurniedres vai cigoriņi. Cukurbiešu un cigoriņu komponenta aprēķināšanai vienreizējā maksājuma shēmā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt tos pārskata tirdzniecības gadus, kas jāņem vērā aprēķinā.

(12)

Lai atrisinātu iespējamās problēmas, kas var rasties, pārejot no pašreizējās kārtības uz vienreizējā maksājuma shēmu, ir lietderīgi pilnvarot Komisiju pieņemt attiecīgus pārejas noteikumus, izdarot grozījumus pašreizējā Regulas (EK) Nr. 1782/2003 155. pantā.

(13)

Lai konkrēti novirzītu tiešajiem maksājumiem dažus nesen ieviestos maksājumus, būtu attiecīgi jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 1782/2003 I pielikums.

(14)

Lai ņemtu vērā cukura maksājumam paredzēto ieņēmumu atbalsta summu, būtu attiecīgi jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 1782/2003 II, VIII un VIIIa pielikumā paredzētās valsts maksimāli pieļaujamos daudzumus.

(15)

Ir apzināti sarežģījumi, kas saistās ar atbalsta piemērošanu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību. Tādēļ būtu jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 1782/2003 90. pants.

(16)

Tādēļ būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1782/2003,

1)

regulas 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

;

2)

regulas 37. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem, ko izmanto cukura vai inulīna sīrupa ražošanai, pamatsummu aprēķina un pielāgo atbilstīgi VII pielikuma K punktam.”

3)

regulas 40. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Ja force majeure vai ārkārtas apstākļi ietekmējuši visu pārskata periodu, dalībvalsts aprēķina pamatsummu, pamatojoties uz periodu no 1997. līdz 1999. gadam vai, – attiecībā uz cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem, pamatojoties uz tuvāko tirdzniecības gadu pirms pārskata perioda, kas noteikts atbilstīgi VII pielikuma K punktam. Šādā gadījumā 1. punktu piemēro mutatis mutandis.”

4)

regulas 41. pantu groza šādi:

5)

regulas 43. punkta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

;

6)

regulas 63. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr dalībvalstis līdz 2006. gada 30. aprīlim var nolemt piemērot pirmajā daļā paredzēto atkāpi attiecībā uz cukurbiešu, cukurniedru un cigoriņu maksājumu komponenta iekļaušanu vienreizējo maksājumu shēmā.”

7)

regulas 71.a pantā iekļauj šādu punktu:

“3.   Jebkura jaunā dalībvalsts, kas iesniedz pieteikumu par līdzdalību vienotā platībmaksājuma shēmā, papildus 44. panta 2. punktā noteiktajiem atbilstības nosacījumiem var noteikt, ka “hektārs, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu” nozīmē saimniecības jebkādu lauksaimniecības zemes platību, kura ir uzturēta labā lauksaimnieciskā stāvoklī 2003. gada 30. jūnijā, neatkarīgi no tā, vai minētajā datumā tā tiek izmantota lauksaimnieciskajai ražošanai vai ne.

Jebkura jaunā dalībvalsts, kas iesniedz pieteikumu par līdzdalību vienotā platībmaksājuma shēmā, var arī noteikt, ka atbilstīgās platības minimālais apjoms vienai saimniecībai, par ko var noteikt tiesības saņemt maksājumus un par ko var piešķirt maksājumus, ir atbilstīgās platības minimālais apjoms vienai saimniecībai, kurš ir noteikts saskaņā ar 143.b panta 5. punkta otro daļu”

8)

regulas 71.c pantu aizstāj ar šādu pantu:

“71.c pants

Maksimāli pieļaujamais daudzums

Maksimāli pieļaujamais daudzums jaunajām dalībvalstīm ir noteikts VIIIa pielikumā. Izņemot maksājumus par tajā norādīto žāvētu rupjo lopbarību, cukuru un cigoriņiem, maksimāli pieļaujamo daudzumu aprēķina, ņemot vērā 143.a pantā paredzēto palielinājuma grafiku un tādēļ tas nav jāsamazina.

Regulas 41. panta 1.a punktu piemēro mutatis mutandis.”

9)

regulas 71.d panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Katra jaunā dalībvalsts veic tai noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma lineāru procentuālu samazināšanu, lai veidotu valsts rezervi. Šis samazinājums nav lielāks par 3 %, neskarot 71.b panta 3. punkta piemērošanu. Tomēr tas var pārsniegt 3 %, ja šā panta 3. punkta piemērošanai ir vajadzīgs lielāks samazinājums.”

10)

regulas 71.d panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“6.   Izņemot faktiska vai sagaidāma mantojuma nodošanas gadījumu un ja piemēro 3. punktu, kā arī atkāpjoties no 46. panta, tiesības, kas noteiktas, izmantojot valsts rezervi, nenodod piecus gadus pēc to piešķiršanas.”

11)

regulas 71.d pantam pievieno šādu daļu:

“7.   Jaunās dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļojumus, noteiktu pamatsummas lauksaimniekiem tajos apgabalos, uz kuriem attiecas restrukturizācijas un/vai attīstības programmas saistībā ar kādu no valsts intervences veidiem, lai novērstu zemes pamešanu un/vai lai kompensētu īpašos zaudējumus lauksaimniekiem minētajos apgabalos.”

12)

regulas 71.e panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr jaunās dalībvalstis, kas iesniegušas pieteikumu par līdzdalību vienotā platībmaksājuma shēmā, var uzskatīt par vienotu reģionu.”

13)

regulas III sadaļas VI nodaļā pievieno šādu pantu:

“71.m pants

Lauksaimnieki, kuriem nav hektāru, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu

Atkāpjoties 36. panta un 44. panta 2. punkta, dalībvalsts atļauj lauksaimniekam, kuram piešķirti 47. pantā minētie maksājumi vai kurš darbojās 47. pantā minētajā nozarē un iegūst tiesības uz maksājumiem saskaņā ar 71.d pantu, taču kuram vienreizējā maksājuma shēmas īstenošanas pirmajā gadā nav hektāru, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu, 44. panta 2. punkta nozīmē, atkāpties no pienākuma sniegt tiesību skaitam līdzvērtīgu skaitu tādu hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ar nosacījumu, ka viņš saglabā vismaz 50 % no lauksaimnieciskās darbības, ko viņš veica pirms pārejas uz vienreizējā maksājuma shēmu un ko izsaka ganāmpulka vienībās (LU).

Tiesību uz maksājumu nodošanas gadījumā pārņēmējs var izmantot tādu atkāpi tikai tad, ja tiek nodotas visas tās tiesības uz maksājumu, uz kurām attiecas atkāpe.”

14)

regulas 90. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Atbalstu piešķir tikai par tām platībām, uz kuru produkciju attiecas līgums starp lauksaimnieku un pārstrādes uzņēmumu, vai līgums starp lauksaimnieku un savācēju, izņemot gadījumus, kad pārstrādi veic pats lauksaimnieks savā saimniecībā.”

15)

regulas IV sadaļā iekļauj šādas nodaļas:

“10.e NODAĻA

MAKSĀJUMI PAR CUKURU

110.p pants

Pārejas posma maksājumi par cukuru

1.   Gadījumā, ja piemēro 71. pantu, lauksaimnieki var pretendēt uz pārejas posma maksājumiem par cukuru par 2006. gadu. Tos piešķir, nepārsniedzot VII pielikuma K punktā noteikto apmēru.

2.   Neskarot 71. panta 2. punktu, pārejas posma cukura maksājumu apmēru vienam lauksaimniekam aprēķina dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, proti:

un attiecībā uz viena vai vairāku – 2004./2005., 2005./2006. un 2006./2007. – tirdzniecības gadu reprezentatīvo periodu, kas var būt atšķirīgs katram produktam un kas dalībvalstīm jānosaka līdz 2006. gada 30. aprīlim.

Tomēr attiecībā uz lauksaimniekiem, uz kuriem attiecās atteikšanās no kvotas par 2006./2007. tirdzniecības gadu, kā noteikts 3. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 320/2006 (2006. gada 20. februāris), ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā (7), ja reprezentatīvajā periodā iekļauts 2006./2007. tirdzniecības gads, šo tirdzniecības gadu aizstāj ar 2005./2006. tirdzniecības gadu.

Ja izvēlas 2006./2007. tirdzniecības gadu, atsauces uz Regulas (EK) Nr. 1260/2001 19. pantu, kas iekļautas pirmajā apakšpunktā, aizstāj ar atsaucēm uz Padomes Regulas (EK) Nr. 318/2006 (2006. gada 20. februāris), par cukura tirgu kopīgo organizāciju (8) 6. pantu.

3.   Pārejas posma maksājumiem par cukuru nepiemēro 143.a un 143.c pantu.

10.f NODAĻA

KOPIENAS ATBALSTS CUKURBIEŠU UN CUKURNIEDRU RAŽOTĀJIEM

100.q pants

Darbības joma

1.   Dalībvalstīs, kas piešķīrušas Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantā noteikto restrukturizācijas atbalstu vismaz 50 % no Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā noteiktās cukura kvotas, sniedz Kopienas atbalstu cukurbiešu un cukurniedru ražotājiem.

2.   Atbalstu sniedz vismaz piecus secīgus gadus, sākot ar to tirdzniecības gadu, kurā ir sasniegta 1. punktā minētā robežvērtība, bet ne vēlāk kā līdz 2013/2014. tirdzniecības gadam ieskaitot.

110.r pants

Nosacījumi par tiesībām pretendēt uz atbalstu

Atbalstu piešķir attiecībā uz tā cukura kvotu, kas iegūts no cukurbietēm vai cukurbietēm, kas piegādātas saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti atbilstīgi 6. pantam Regulā (EK) Nr. 318/2006.

110.s pants

Atbalsta apmērs

Atbalstu izsaka attiecībā uz standarta kvalitātes baltā cukura tonnu. Atbalsta apmērs ir puse no tā apmēra, kas iegūts, dalot VII pielikuma K. punkta 2. apakšpunktā attiecīgai dalībvalstij noteikto maksimāli pieļaujamā daudzuma robežas apmēru attiecīgajam gadam ar kopējo cukura un inulīna sīrupa kvotu, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā.

16)

regulas 143.b panta 3. punkta pēdējo ievilkumu aizstāj ar šādu:

;

17)

pēc 143.b panta iekļauj šādu pantu:

“143.ba pants

Atsevišķi cukura maksājumi

1.   Atkāpjoties no 143.b panta, jaunās dalībvalstis, kurās piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, līdz 2006. gada 30. aprīlim var lemt attiecībā uz 2006., 2007. un 2008. gadu par atsevišķu cukura maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt tos saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu. To piešķir, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, proti:

un attiecībā uz viena vai vairāku – 2004./2005., 2005./2006. un 2006./2007. – tirdzniecības gadu reprezentatīvo periodu, kas var būt atšķirīgs katram produktam un kas dalībvalstīm jānosaka līdz 2006. gada 30. aprīlim.

Tomēr attiecībā uz lauksaimniekiem, uz kuriem attiecas atteikšanās no kvotas 2006./2007. tirdzniecības gadā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantā, ja reprezentatīvais laikperiods ietver 2006./2007. tirdzniecības gadu, to aizstāj ar 2005./2006. tirdzniecības gadu.

Ja izvēlas 2006./2007. tirdzniecības gadu, atsauces uz Regulas (EK) Nr. 1260/2001 19. pantu, kas iekļautas pirmajā apakšpunktā, aizstāj ar atsaucēm uz Regulas (EK) Nr. 318/2006 6. pantu.

2.   Atsevišķos cukura maksājums piešķir, nepārsniedzot VII pielikuma K punktā noteikto maksimālo robežu.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, katra attiecīgā jaunā dalībvalsts līdz 2006. gada 31. martam var izlemt, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, piemērot atsevišķiem cukura maksājumiem zemāku maksimāli pieļaujamo daudzumu nekā to, kas minēts VII pielikuma K punktā.

4.   Līdzekļus, kas ir pieejami atsevišķu cukura maksājumu piešķiršanai saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, neiekļauj 143.b panta 3. punktā minētajā gada finanšu līdzekļu kopapjomā. Gadījumā, ja tiek piemērots šī panta 3. punkts, starpību starp VII pielikuma K punktā minēto maksimāli pieļaujamo daudzumu un to, ko faktiski piemēro, iekļauj 143.b panta 3. punktā minētajā gada finanšu līdzekļu kopapjomā.

5.   Regulas 143.a un 143.c pantu nepiemēro atsevišķiem cukura maksājumiem.”

18)

pēc 145. panta d)-a) punkta pievieno šādu punktu:

;

19)

regulas 155. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“155. pants

Citi pārejas noteikumi

Turpmākus pasākumus, kas noteikti, lai atvieglotu pāreju no 152. un 153. pantā minētajās regulās un Regulā (EK) Nr. 1260/2001 paredzētajiem pasākumiem uz šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1259/1999 4. un 5. panta un pielikuma un Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta piemērošanu, kā arī pāreju no Regulā (EEK) Nr. 1935/72 minētajiem uzlabošanas plānu noteikumiem uz tiem noteikumiem, kas paredzēti šīs regulas 83. līdz 87. pantā, var pieņemt atbilstīgi šīs regulas 144. panta 2. punktā minētajai procedūrai. Regulas 152. un 153. pantā minētās regulas un pantus turpina piemērot VII pielikumā minēto pamatsummu noteikšanai.”

20)

pielikumos izdara grozījumus saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

28.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/42

(1)

Saistībā ar Kopienā un starptautiskajā līmenī notiekošo attīstību Kopienas cukura rūpniecība saskaras ar strukturālām problēmām, kas var nopietni apdraudēt šīs rūpniecības konkurētspēju un pat vispārēju nozares pastāvēšanu. Šīs problēmas nevar efektīvi atrisināt ar tirgus pārvaldības līdzekļiem, kā tas paredzēts cukura kopējā tirgus organizācijā. Lai Kopienas cukura ražošanas un tirdzniecības sistēmu saskaņotu ar starptautiskajām prasībām un nodrošinātu tās turpmāko konkurētspēju, ir jāveic pamatīga restrukturizācija, kas būtiski samazinātu Kopienas nerentablās ražošanas jaudu. Lai to panāktu, kā priekšnosacījums jaunas efektīvas cukura tirgus organizācijas ieviešanai būtu jāizstrādā atsevišķa un autonoma pagaidu shēma Kopienas cukura rūpniecības restrukturizācijai. Atbilstīgi šai shēmai būtu jāsamazina kvotas, ņemot vērā Kopienas cukura rūpniecības, cukurbiešu, cukurniedru un cigoriņu audzētāju un patērētāju likumīgās intereses.

(2)

Lai finansētu Kopienas cukura rūpniecības restrukturizācijas pasākumus, būtu jāizveido pagaidu restrukturizācijas fonds. Lai panāktu saprātīgu finansiālu pārvaldību, fondam vajadzētu būt daļai no ELVGF Garantiju nodaļas un tādējādi to regulētu procedūras un mehānismi, kas minēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1258/1999 (1999. gada 17. maijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (3), un, sākot no 2007. gada 1. janvāra, tam vajadzētu būt daļai no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, kas izveidots ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (4).

(3)

Tā kā attālākajos reģionos pašlaik īsteno attīstības programmas, lai uzlabotu to konkurētspēju jēlcukura ražošanā un ražotu arī niedru jēlcukuru, konkurējot ar trešām valstīm, uz kurām neattiecas pagaidu restrukturizācijas summa, uz attālāko reģionu uzņēmējiem šī regula nebūtu jāattiecina.

(4)

Šajā regulā paredzētie restrukturizācijas pasākumi būtu jāfinansē, uz laiku palielinot iemaksu summas tiem cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražotājiem, kuri gala rezultātā gūs labumu no restrukturizācijas. Tā kā šī summa neietilpst tradicionālajos cukura kopīgā tirgus organizācijas zināmajos maksājumos, ienākumi no tiem būtu jāuzskata par “asignētajiem ieņēmumiem”, kā noteikts Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5).

(5)

Lai cukura rūpniecības uzņēmumi ar zemāko produktivitāti atteiktos no savām kvotām, būtu jāievieš nozīmīgs restrukturizācijas ekonomisks stimuls atbilstīga atbalsta veidā. Lai to panāktu, būtu jāizveido restrukturizācijas atbalsts, kas stimulē pārtraukt noteiktā cukura daudzuma ražošanu un atteikties no attiecīgajām kvotām, vienlaikus ļaujot ievērot saistības sociālajā un vides jomā, kuras ir saistītas ar ražošanas pārtraukšanu. Atbalsts būtu izmaksājams četrus tirdzniecības gadus, lai tā samazinātu ražošanu, līdz ir sasniegts vajadzīgais Kopienas tirgus līdzsvars.

(6)

Lai sniegtu atbalstu cukurbiešu, cukurniedru un cigoriņu audzētājiem, kas pārtraukuši ražošanu sakarā ar to rūpnīcu slēgšanu, kurām tie agrāk piegādāja savus ražojumus, daļa no restrukturizācijas atbalsta būtu jāsniedz šiem audzētājiem, kā arī iekārtu piegādātājiem, kas strādājuši pie šiem audzētājiem, lai kompensētu zaudējumus, kas radušies no šo rūpnīcu slēgšanas, jo īpaši no zaudētajiem ieguldījumiem specializētās iekārtās.

(7)

Tā kā restrukturizācijas līdzekļu iemaksas pagaidu restrukturizācijas fondā veic par konkrētu laika periodu, ir nepieciešams, lai šie restrukturizācijas atbalsta maksājumi tiktu maksāti, vienmērīgi sadalot laikā.

(8)

Lēmums par restrukturizācijas atbalsta piešķiršanu būtu jāpieņem attiecīgajai dalībvalstij. Uzņēmumiem, kas ir gatavi atteikties no savām kvotām, būtu šai dalībvalstij jāiesniedz iesniegums, nodrošinot visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pieņemt lēmumu par atbalstu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piemērot konkrētus sociālas un vides prasības, lai ņemtu vērā iesniegtās lietas specifiku, ja vien šīs prasības nekavē restrukturizācijas procesa darbību.

(9)

Restrukturizācijas atbalsta pieteikumā būtu jāiekļauj restrukturizācijas plāns. Šajā plānā būtu jāiekļauj tāda informācija, kas attiecīgo dalībvalsti nodrošinātu ar visu nepieciešamo tehnisko, sociālo, vides un finanšu informāciju, kas tādējādi tai ļautu pieņemt lēmumu par restrukturizācijas atbalsta piešķiršanu. Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai īstenotu vajadzīgo kontroli pār visu restrukturizācijas elementu īstenošanu.

(10)

Reģionos, kurus skars restrukturizācija, varētu būt piemēroti veicināt cukurbiešu un cukurniedru audzēšanas, kā arī cukura ražošanas alternatīvas. Šajā nolūkā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai daļu no restrukturizācijas fonda naudas izmantot dažādošanas pasākumiem. Šie pasākumi, kas izveidoti saskaņā ar valsts restrukturizācijas plānu, var būt tādi paši pasākumi, kā daži no tiem, kas atbalstīti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (6), vai kā tie pasākumi, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem par valsts atbalstu.

(11)

Lai restrukturizācijas procesu paātrinātu, dažādošanai pieejamais atbalsts būtu jāpalielina, ja atteiktās kvotas pārsniedz noteiktu robežu.

(12)

Pilna laika rafinētājiem būtu jādod iespēja pielāgoties cukura rūpniecības restrukturizācijai. Pielāgošanās būtu jāatbalsta ar restrukturizācijas fonda palīdzību ar nosacījumu, ka dalībvalsts apstiprina uzņēmējdarbības plānu, kas ir pielāgošanās pamatā. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina taisnīga pieejamā atbalsta sadale pilna laika rafinētājiem konkrētajā teritorijā.

(13)

Atsevišķās dalībvalstīs dažos īpašos gadījumos būtu jāsniedz atbalsts no restrukturizācijas fonda, ja tas ietilpst valsts restrukturizācijas programmā.

(14)

Tā kā restrukturizācijas fonds tiks izveidots trīs gadu laikā, pašā sākumā tajā nebūs visi nepieciešamie finanšu līdzekļi. Tādēļ būtu jānosaka noteikumi atbalsta sniegšanas ierobežošanai.

(15)

Šīs regulas īstenošanai nepieciešamos pasākumus būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(16)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ārkārtējā situācijā risinātu konkrētas praktiskas problēmas.

(17)

No restrukturizācijas fonda finansēs pasākumus, uz kuriem restrukturizācijas līdzekļu veida dēļ neattiecas Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punktā minēto izdevumu kategorijas. Tāpēc minētā regula būtu attiecīgi jāgroza,

1)

“izoglikoze” ir produkts, ko iegūst no glikozes vai tās polimēriem, un kam sausā veidā fruktozes saturs ir vismaz 10 % no svara;

2)

“inulīna sīrups” ir nepastarpināts produkts, ko iegūst inulīna vai oligofruktožu hidrolīzē, un kas sausā veidā satur vismaz 10 % fruktozes brīvā veidā vai kā saharozi, un kas izteikts kā cukura/izoglikozes ekvivalents;

3)

“nozares nolīgums” ir kāds no turpmāk minēto veidu nolīgumiem:

4)

“tirdzniecības gads” ir laikposms no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim. Izņēmuma kārtā 2006./2007. tirdzniecības gads sākas 2006. gada 1. jūlijā;

5)

“pilna laika rafinētājs” ir ražotne:

6)

“kvota” ir cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas kvota, kas uzņēmumam piešķirta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 (2006. gada 20. februāris) par cukura tirgu kopīgo organizāciju (8) 7. panta 2. punktu, 8. panta 1. punktu, 9. panta 1. un 2. punktu un 11. pantu.

a)

atsakās no savām kvotām, kas piešķirtas vienai vai vairākām tās fabrikām, un pilnībā demontē attiecīgo fabriku ražošanas iekārtas,

b)

atsakās no savām kvotām, kas piešķirtas vienai vai vairākām tās fabrikām, daļēji demontē attiecīgo fabriku ražošanas iekārtas un neizmanto attiecīgo fabriku atlikušās ražošanas iekārtas to produktu ražošanai, uz kuriem attiecas cukura kopīgā tirgus organizācija,

vai

c)

atsakās no savām kvotām, kas piešķirtas vienai vai vairākām tās fabrikām, un neizmanto attiecīgo fabriku ražošanas iekārtas jēlcukura rafinēšanai.

Šo pēdējo nosacījumu nepiemēro attiecībā uz:

kas tur darbojas 2006. gada 1. janvārī.

a)

pilnīga un galēja cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražošanas pārtraukšana ar attiecīgajām ražošanas iekārtām,

b)

fabrikas/-u slēgšana un ražošanas iekārtu demontāža 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajā laikposmā,

un, kā arī

c)

videi draudzīgu apstākļu atjaunošana fabrikas teritorijā un darbaspēka nodarbināšanas veicināšana 4. panta 2. punkta f) apakšpunktā noteiktajā laikposmā. Dalībvalstis var prasīt 1. punktā minētajiem uzņēmumiem uzņemties saistības, kas neietilpst Kopienas tiesību aktos noteiktajās obligātajās prasībās. Tomēr šādas saistības neierobežo restrukturizācijas fonda kā instrumenta darbību.

a)

pilnīga un galīga cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa attiecīgās ražošanas pārtraukšana ar attiecīgajām ražošanas iekārtām,

b)

to ražošanas iekārtu demontāža, kas netiks izmantota ražošanai un kas ir paredzēta un izmantota a) apakšpunktā minēto produktu ražošanai, 4. panta 2. punkta e) apakšpunktā noteiktajā laikposmā.

c)

videi draudzīgu apstākļu atjaunošana fabrikas teritorijā un darbaspēka pārcelšanas veicināšana 4. panta 2. punkta f) apakšpunktā noteiktajā laikposmā. Dalībvalstis var prasīt 1. punktā minētajiem uzņēmumiem uzņemties saistības, kas neietilpst Kopienas tiesību aktos noteiktajās obligātajās prasībās. Tomēr šādas saistības neierobežo restrukturizācijas fonda kā instrumenta darbību.

(a)

1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā:

(b)

1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā:

(c)

1. punkta c) apakšpunktā minētajā gadījumā:

—

cukurbiešu, cukurniedru un cigoriņu audzētājiem, kas šos produktus ir piegādājuši laikposmā pirms 2. punktā minētā tirdzniecības gada cukura vai inulīna sīrupa ražošanai atbilstīgi attiecīgajām atteiktajām kvotām,

un

—

iekārtu piegādātājiem, kas ir privātas personas vai uzņēmumi un kas ir strādājuši uz līguma pamata ar savām iekārtām pie tiem audzētājiem, tādu produktu ražošanai un tajā laikposmā, kas minēti pirmajā ievilkumā.

a)

restrukturizācijas plānu;

b)

apstiprinājumu par to, ka restrukturizācijas plāns ir izstrādāts, apspriežoties ar cukurbiešu, cukurniedru un cigoriņu audzētājiem;

c)

apņemšanos atteikties no attiecīgajām kvotām konkrētajā tirdzniecības gadā;

d)

3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā – apņemšanos pilnībā demontēt ražošanas iekārtas laikposmā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts;

e)

3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā – apņemšanos daļēji demontēt ražošanas iekārtas laikposmā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, un neizmantot ražotni un atlikušās ražošanas iekārtas to produktu ražošanai, uz kuriem attiecas cukura kopīgā tirgus organizācija;

f)

3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā – apņemšanos izpildīt prasības, kas attiecīgi paredzētas 3. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 3. panta 4. punkta c) apakšpunktā, laikposmā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts;

g)

3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā gadījumā, ja vajadzīgs, apņemšanos neizmantot ražošanas iekārtas jēlcukura rafinēšanai.

a)

paredzēto mērķu un darbību izklāstu, uzrādot to savstarpēji ekonomiski pamatotu līdzsvaru un to atbilstību restrukturizācijas fonda un lauku attīstības politikas mērķiem attiecīgajā reģionā, kā to apstiprinājusi Komisija.

b)

cukurbiešu, cukurniedru vai cigoriņu audzētājiem un, ja vajadzīgs, – iekārtu piegādātājiem – paredzēto atbalstu saskaņā ar 3. panta 6. punktu.

c)

attiecīgo ražošanas iekārtu tehnisko aprakstu,

d)

uzņēmējdarbības plānu, kurā sīki norādītas rūpnīcas vai rūpnīcu slēgšanas un pilnīgas vai daļējas ražošanas iekārtu demontāžas kārtība, laika grafiks un izmaksas,

e)

attiecīgā gadījumā, paredzētās investīcijas,

f)

sociālo plānu, kurā norādītas paredzētās darbības, jo īpaši attiecībā uz attiecīgā darbaspēka pārkvalificēšanos, pārcelšanu un priekšlaicīgu aiziešanu pensijā un, ja nepieciešams, īpašas valsts prasības, kas noteiktas saskaņā ar 3. panta 3. punkta c) apakšpunktu vai 3. panta 4. punkta c) apakšpunktu,

g)

vides plānu, kurā norādītas paredzētās darbības, jo īpaši attiecībā uz obligātām vides prasībām un, ja nepieciešams, īpašas valsts prasības, kas noteiktas saskaņā ar 3. panta 3. punkta c) apakšpunktu vai 3. panta 4. punkta c) apakšpunktu,

h)

finanšu plānu, kurā sīki aprakstītas visas izmaksas saistībā ar restrukturizācijas plānu.

—

pieteikumā ir 4. panta 2. punktā minētie elementi;

—

restrukturizācijas plānā ir 4. panta 3. punktā minētie elementi;

—

restrukturizācijas plānā aprakstītie pasākumi un darbības atbilst attiecīgajiem Kopienas un valsts tiesību aktiem;

un

—

restrukturizācijas fondā ir pieejami nepieciešamie finanšu līdzekļi, pamatojoties uz informāciju, kas gūta no Komisijas.

—

109,50 EUR par 2006./2007. tirdzniecības gada atteiktās cukura kvotas tonnu;

—

109,50 EUR par 2007./2008. tirdzniecības gada atteiktās cukura kvotas tonnu;

—

93,80 EUR par 2008./2009. tirdzniecības gada atteiktās cukura kvotas tonnu;

—

78,00 EUR par 2009./2010. tirdzniecības gada atteiktās cukura kvotas tonnu.

—

par 50 %, kad cukura kvotas, kas šai dalībvalstij noteiktas Regulas (EK) Nr. 318/2006 (cukura KTO) III Pielikumā, ir atteiktas par vismaz 50 % bet ne vairāk kā par 75 %;

—

vēl par 25 %, kad cukura kvotas, kas šai dalībvalstij noteiktas Regulas (EK) Nr. 318/2006 (cukura KTO) III Pielikumā, ir atteiktas par vismaz 75 % bet ne vairāk kā par 100 %;

—

vēl par 25 %, kad cukura kvotas, kas šai dalībvalstij noteiktas Regulas (EK) Nr. 318/2006 (cukura KTO) III Pielikumā, ir atteiktas pilnībā.

—

94,3 miljoni EUR – pilna laika rafinētājiem Apvienotajā Karalistē,

—

24,4 miljoni EUR – pilna laika rafinētājiem Portugālē,

—

5,0 miljoni EUR – pilna laika rafinētājiem Somijā,

—

24,8 miljoni EUR – pilna laika rafinētājiem Francijā,

—

1,5 miljoni EUR – pilna laika rafinētājiem Slovēnijā.

a)

augstākais 9 miljonu EUR lielu atbalstu piešķir Austrijai investīcijām cukurbiešu savākšanas centros un cita veida loģistikas infrastruktūrā, kas vajadzīga sakarā ar restrukturizāciju;

b)

augstākais 5 miljonu EUR lielu atbalstu piešķir Zviedrijā, lai to tieši vai netieši iegūtu cukurbiešu audzētājie Gotlandē un Ālandē, kas pārstājuši audzēt cukurbietes saskaņā ar valsts restrukturizācijas procesu.

—

40 % 3. panta 2. punktā minētā tirdzniecības gada jūnijā,

un

—

60 % nākamā tirdzniecības gada februārī.

—

pirmais maksājums nākamā tirdzniecības gada februārī

un

—

otrais maksājums vēlāk, kad restrukturizācijas fondā ir iemaksāti vajadzīgie papildu finanšu līdzekļi.

—

126,40 EUR par 2006./2007. tirdzniecības gada kvotas tonnu,