(1)

Piekļuve izejvielām ir būtiska Savienības ekonomikai un iekšējā tirgus funkcionēšanai. Ir vairākas izejvielas, ko neizmanto ne enerģētikā, ne lauksaimniecībā, bet ko uzskata par kritiski svarīgām, ņemot vērā to lielo ekonomisko nozīmīgumu un augsto piegādes risku, ko nereti rada augsta piegāžu koncentrācija no dažām trešām valstīm. Ņemot vērā daudzu šādu kritiski svarīgo izejvielu nozīmi zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanā un to izmantojumu aizsardzības un aerokosmonautikas nozarē, pieprasījums pēc tām turpmākajās desmitgadēs visticamāk būtiski palielināsies. Vienlaikus uz pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes un konkurences par resursiem fona palielinās piegādes traucējumu risks. Turklāt bez pienācīgas pārvaldības kritiski svarīgo izejvielu pieprasījuma pieaugums var negatīvi ietekmēt vidi un sabiedrību.

(2)

Kritiski svarīgo izejvielu vērtības ķēžu sarežģītības un transnacionālā rakstura dēļ nekoordinēti valstu līmeņa pasākumi kritiski svarīgo izejvielu drošas un ilgtspējīgas piegādes nodrošināšanai var graut iekšējā tirgus darbību. Kritiski svarīgās izejvielas bieži vien iegūst konkrētās valstīs vai reģionos atkarībā no attiecīgo rezervju ģeogrāfiskā sadalījuma, transportē tālākai pārstrādei citur un pēc tam pārdod visā iekšējā tirgū izmantošanai attiecīgajos ražojumos. Pārstrādes posmā kritiski svarīgās izejvielas bieži vien importē un pēc tam eksportē vairākas reizes iekšējā tirgū, pirms tās izmanto galīgajā pielietojumā. Tāpat attiecīgo ražojumu reciklēšana aprites cikla beigās nolūkā reģenerēt kritiski svarīgās izejvielas bieži var notikt citā valstī vai reģionā, nevis tur, kur atkritumi tiek savākti, un iegūtās sekundārās izejvielas, visticamāk, tiek reeksportētas turpmākai pārstrādei un izmantošanai. Turklāt kritiski svarīgās izejvielas ir vajadzīgas daudzu rūpniecisko vērtības ķēžu sākumā un bieži vien ir neaizvietojami ielaides materiāli plašam stratēģisko nozaru kopumam, tostarp atjaunīgajai enerģijai, digitālajai nozarei, aerokosmonautikas un aizsardzības nozarei un veselības nozarei. Tāpēc tām ir būtiska nozīme saimnieciskās darbības veicināšanā iekšējā tirgū, un to piegādes traucējumiem varētu būt ievērojama pārrobežu ietekme starp dalībvalstīm.

(3)

Ņemot to vērā, dalībvalstu nekoordinētas darbības rada konkurences kropļošanas un iekšējā tirgus sadrumstalotības, piemēram, nosakot atšķirīgu regulējumu tirgus dalībniekiem, paredzot dažāda līmeņa piekļuvi piegādes riska uzraudzībai, sniedzot dažāda līmeņa atbalstu valstu projektiem vai radot šķēršļus kritiski svarīgu izejvielu vai ar tām saistītu preču pārrobežu tirdzniecībai starp dalībvalstīm, tādējādi radot šķēršļus iekšējā tirgus pienācīgai darbībai. Turklāt ar atsevišķām dalībvalstu darbībām varētu nepietikt, lai efektīvi novērstu kritiski svarīgu izejvielu piegādes traucējumus, vai arī dalībvalstu darbības varētu būt mazāk efektīvas minētā mērķa sasniegšanā.

(4)

Tāpēc, lai aizsargātu iekšējā tirgus darbību, būtu jāizveido kopējs Savienības tiesiskais regulējums nolūkā nodrošināt kritiski svarīgo izejvielu drošu un ilgtspējīgu piegādi un garantēt Savienības ekonomisko noturību un atvērto stratēģisko autonomiju.

(5)

Pirmkārt, minētajā satvarā būtu jādefinē tās izejvielas, kas tiek uzskatītas par stratēģiskām un kritiski svarīgām, un jāstiprina minēto izejvielu piegādes ķēžu noturība Savienībā, tostarp apzinot un atbalstot dažus izejvielu projektus, un atzīstot tos par stratēģiskiem projektiem (stratēģiski projekti), un īstenojot centienus stimulēt tehnoloģisko progresu un resursefektivitāti, lai mazinātu kritiski svarīgo izejvielu paredzamo patēriņa pieaugumu Savienībā. Otrkārt, ir jāparedz pasākumi, ar ko nostiprināt Savienības spējas uzraudzīt un mazināt esošos un turpmākos piegādes riskus. Treškārt, satvarā būtu jāparedz pasākumi Savienībā patērēto kritiski svarīgo izejvielu apritīguma un ilgtspējas uzlabošanai.

(6)

Lai nodrošinātu, ka šajā regulā paredzētie pasākumi attiecas uz vissvarīgākajām izejvielām, būtu jāizveido stratēģisko izejvielu saraksts un kritiski svarīgo izejvielu saraksts. Šādu sarakstu pamatā vajadzētu būt skaidrām metodoloģijām, par kuru piemērošanu Komisijai būtu jāpaziņo atklāti un pārredzami. Minētie saraksti būtu arī jāizmanto, lai virzītu un koordinētu dalībvalstu centienus šīs regulas mērķu sasniegšanas veicināšanai. Stratēģisko izejvielu sarakstā būtu jāiekļauj izejvielas ar lielu stratēģisko nozīmi iekšējā tirgus darbībai, ņemot vērā to izmantojumu stratēģiskajās tehnoloģijās, kuras ir zaļās un digitālās pārkārtošanās pamatā, vai to izmantojumu aizsardzības un aerokosmonautikas nozarē, izejvielas, attiecībā uz kurām raksturīga potenciāli liela plaisa starp globālo piedāvājumu un prognozēto pieprasījumu un kuru ražošanas jaudas ir salīdzinoši grūti palielināt, piemēram, piegādes jaudu palielinošu jaunu projektu izpildes ilguma dēļ. Stratēģisko izejvielu saraksts būtu regulāri jāpārskata un nepieciešamības gadījumā jāatjaunina, lai ņemtu vērā iespējamās tehnoloģiskās un ekonomiskās pārmaiņas. Lai nodrošinātu to, ka centieni palielināt Savienības kapacitāti visā vērtības ķēdē, nostiprināt Savienības spējas uzraudzīt un mazināt piegādes riskus un palielināt piegādes dažādību ir vērsti uz tām izejvielām, kurām tie ir visvajadzīgākie, daži attiecīgie pasākumi būtu jāpiemēro tikai stratēģisko izejvielu sarakstam. Dalībvalstīm nevajadzētu liegt izveidot papildu sarakstus, pamatojoties uz konkrētām valsts vajadzībām, vai pieņemt attiecīgus pasākumus valsts līmenī.

(7)

Kritiski svarīgo izejvielu sarakstā būtu jāiekļauj visas stratēģiskās izejvielas, kā arī citas izejvielas, kuras ir ļoti svarīgas Savienības ekonomikai kopumā un kuras ir saistītas ar augstu piegādes traucējumu risku radīt konkurences kropļojumus un sadrumstalot iekšējo tirgu. Papildus stratēģiskajām tehnoloģijām arī citas nozares nākotnē varētu būt pakļautas augstiem piegādes riskiem. Lai ņemtu vērā iespējamās tehnoloģiskās un ekonomiskās izmaiņas, Komisijai būtu jāturpina pašreizējā prakse un regulāri jāveic novērtējums, pamatojoties uz datiem par plaša izejvielu klāsta ražošanu, tirdzniecību, izmantošanu, reciklēšanu un aizstāšanu, lai atjauninātu stratēģisko un kritiski svarīgo izejvielu sarakstus, atspoguļojot ar šīm izejvielām saistītās ekonomiskās nozīmes un piegādes riska dinamiku iekšējā tirgū. Kritiski svarīgo izejvielu sarakstā būtu jāiekļauj izejvielas, kuras sasniedz vai pārsniedz ekonomiskā nozīmīguma un piegādes riska sliekšņvērtības, neklasificējot attiecīgās izejvielas pēc to svarīguma. Minētais novērtējums būtu jābalsta uz vidējiem rādītājiem saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem par piecu gadu periodu. Šajā regulā paredzētie pasākumi attiecībā uz vienoto kontaktpunktu, plānošanu, izpēti, uzraudzību, apritīgumu un ilgtspēju būtu jāattiecina uz visām kritiski svarīgajām izejvielām.

(8)

Stratēģisko un kritiski svarīgo izejvielu sarakstos būtu jāizmanto uzskaitīto izejvielu apzīmējumi. Attiecībā uz stratēģisko izejvielu sarakstu apzīmējumos attiecīgā gadījumā būtu jānorāda pakāpe, kādā jārafinē izejvielas, lai tās varētu izmantot stratēģisko tehnoloģiju ražošanā. Atsauces uz stratēģiskām un kritiski svarīgām izejvielām būtu jāsaprot kā atsauces uz visu šo izejvielu vērtības ķēdi, tostarp to nepārstrādātā veidā un visos pārstrādes posmos attiecīgā gadījumā līdz konkrētajai pakāpei. Īpaši būtu jāprecizē alumīnija vērtības ķēde, papildus alumīnijam minot boksītu, tā svarīgāko rūdu un alumīnija oksīdu, kas ir tā pārstrādes starpforma. Stratēģiskas un kritiski svarīgas izejvielas daudzos gadījumos tiek iegūtas, pārstrādātas vai reciklētas kā citu galveno ieguves, pārstrādes un reciklēšanas procesu blakusprodukti. Tāpēc tam, ka izejvielas ir raksturojamas kā blakusprodukti, nevajadzētu ietekmēt to iekļaušanu sarakstā vai to, ka tām piemēro šīs regulas attiecīgos noteikumus.

(9)

Lai atbalstītu ar stratēģiskajiem projektiem un to finansēšanu, izpētes programmām, uzraudzības kapacitāti un stratēģiskajiem krājumiem saistīto uzdevumu izpildi un atbilstoši konsultētu Komisiju, būtu jāizveido Eiropas Kritiski svarīgo izejvielu valde (“valde”). Valdei būtu jāsastāv no dalībvalstu un Komisijas pārstāvjiem, taču citām personām, jo īpaši Eiropas Parlamentam, vajadzētu varēt tajā piedalīties novērotāju statusā. Lai apkopotu nepieciešamo ekspertu pieredzi noteiktu uzdevumu īstenošanā, valdei būtu jāizveido pastāvīgas apakšgrupas darbam ar finansējuma, sabiedrības atbalsta, izpētes, uzraudzības un stratēģisko krājumu, kā arī apritīguma, resursefektivitātes un aizstāšanas jautājumiem, un tām būtu jādarbojas kā tīkliem, kuros tiek iesaistītas attiecīgās valsts iestādes, un nepieciešamības gadījumā jākonsultējas ar nozares, akadēmiskās vides, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Valdes ieteikumiem un atzinumiem vajadzētu būt nesaistošiem un šādu ieteikumu vai atzinumu neesamībai nevajadzētu atturēt Komisiju no savu uzdevumu izpildes, ievērojot šo regulu.

(10)

Ir jāievieš atbilstīgi pasākumi, lai izveidotu vienotu pieeju stratēģiskiem projektiem Savienībā, kuru ietvaros notiek stratēģisko izejvielu ieguve, pārstrāde vai reciklēšana vai kuri veicina attiecīgo aizstājējmateriālu ražošanu. Minētajiem stratēģiskajiem projektiem kopā ar dalībvalstu centieniem būtu jāveicina spējas nodrošināt stratēģisko izejvielu drošu piegādi. Ir iecerēti arī citi pasākumi, jo īpaši attiecībā uz izpēti vai apritīgumu, lai veicinātu dažādo vērtības ķēdes posmu stiprināšanu.

(11)

Lai samazinātu Savienības pieaugošo piegādes traucējumu risku, kas varētu izkropļot konkurenci un sadrumstalot iekšējo tirgu, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāstiprina jauda stratēģisko izejvielu vērtības ķēdes dažādos posmos, lai palīdzētu izpildīt kritērijus, kas saistīti ar Savienības spējām un piegādes diversifikāciju. Šādiem kritērijiem būtu jāpalīdz virzīt centienus stiprināt Savienības spējas visos stratēģisko izejvielu vērtības ķēdes posmos, tostarp ieguvē, pārstrādē un reciklēšanā, un vēl vairāk dažādot stratēģisko izejvielu ārējās piegādes. Mērķim vajadzētu būt kapacitātes palielināšanai attiecībā uz katru stratēģisko izejvielu ikvienā vērtības ķēdes posmā, vienlaikus tiecoties izpildīt vispārīgus kapacitātes kritērijus Savienības līmenī attiecībā uz kritiski svarīgo izejvielu ieguvi, pārstrādi un reciklēšanu. Pirmkārt, Savienībai būtu jāpalielina pašai savu stratēģisko izejvielu ģeoloģisko resursu izmantošana un jāpalielina kapacitāte, lai tā varētu iegūt vismaz 10 % no Savienībā patērētajām stratēģiskajām izejvielām. Ņemot vērā to, ka ieguves jauda ir lielā mērā atkarīga no ģeoloģisko resursu pieejamības Savienībā, minētā kritērija izpilde ir atkarīga no šādas pieejamības. Otrkārt, lai izveidotu pilnu vērtības ķēdi un novērstu sastrēgumpunktus starpposmos, būtu arī jāpalielina Savienības pārstrādes jauda un Savienībai būtu jāspēj saražot vismaz 40 % no gadā patērētajām stratēģiskajām izejvielām. Treškārt, paredzams, ka turpmākajās desmitgadēs aizvien lielāku daļu Savienībā patērēto stratēģisko izejvielu varēs nodrošināt ar sekundārajām izejvielām, kas uzlabos gan Savienības izejvielu piegādes drošību, gan ilgtspēju. Tāpēc Savienības reciklēšanas jaudai būtu jāspēj nodrošināt vismaz 25 % no Savienībā gadā patērētajām stratēģiskajām izejvielām, un Savienībai būtu jāspēj no atkritumiem reciklēt būtiski lielāku katras stratēģiskās izejvielas daudzumu. Būtu jānosaka papildu kritērijs attiecībā uz atkritumu plūsmām un stratēģiskajām izejvielām, par kurām ir pieejama pietiekama informācija, lai aplēstu Savienības jaudu reciklēšanā no minētajām atkritumu plūsmām, kas veido daļu no stratēģiskajām izejvielām. Minēto kritēriju izpildi veicinās arī papildu centieni uzlabot resursefektivitāti, izmantojot pētniecību un inovāciju, aizstāšanu, izpratnes veicināšanu un citus attiecīgus pasākumus. Minētie kritēriji attiecas uz periodu līdz 2030. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (3) noteiktajiem Savienības klimata un enerģijas mērķrādītājiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (ES) 2022/2481 (4) noteiktajiem digitālajiem mērķrādītājiem, kuru sasniegšanu tie veicina. Turklāt kvalitatīvas darbavietas, tostarp prasmju attīstīšana un pāreja no vienas darbavietas uz citu, risinās riskus nozares darba tirgū un palīdzēs nodrošināt Savienības konkurētspēju. Komisijai un dalībvalstīm būtu arī jāstimulē tehnoloģiskais progress un resursefektivitāte, lai ierobežotu paredzamo kritiski svarīgo izejvielu patēriņa pieaugumu Savienībā zem atbilstošām atsauces prognozēm. Saistībā ar īstenošanas pasākumu gatavošanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK (5), Komisijai būtu jāapsver ekodizaina prasību iespējamais ieguldījums šajā regulā noteikto Savienības prioritāšu sasniegšanā.

(12)

Attiecībā uz dažām izejvielām Savienība ir teju pilnīgi atkarīga no vienas valsts piegādēm. Šāda atkarība rada augstu piegādes traucējumu risku, kas visticamāk var izkropļot konkurenci un sadrumstalot iekšējo tirgu. Lai ierobežotu šādu iespējamo risku un palielinātu Savienības ekonomikas noturību, būtu jācenšas panākt, lai līdz 2030. gadam Savienība vairs nebūtu atkarīga no vienas trešās valsts vairāk nekā 65 % apmērā no jebkuras stratēģiski svarīgās izejvielas (nepārstrādātā veidā vai jebkādā pārstrādes posmā esošas) piegādes, tomēr īpašus nosacījumus piemērojot valstīm, ar kurām Savienībai ir izveidota stratēģiskā partnerība (stratēģiskā partnerība), noslēgts brīvās tirdzniecības līgums vai pastāv citas sadarbības formas attiecībā uz izejvielām, jo tās dod lielākas garantijas saistībā ar piegādes riskiem.

(13)

Lai nodrošinātu, ka kritēriji tiek izpildīti laikus, Komisijai ar valdes atbalstu būtu jāseko līdzi un jāziņo par kritēriju izpildes un pieprasījuma samazināšanas progresu. Ja paziņotais progress virzībā uz kritēriju izpildi un pieprasījuma samazināšanu kopumā nav pietiekams, Komisijai būtu jāvērtē papildu pasākumu iespējamība un proporcionalitāte. Progresa trūkums attiecībā tikai uz vienu vai nelielu stratēģisko izejvielu kopu principā nebūtu uzskatāms par iemeslu īstenot Savienības papildu centienus.

(14)

Komisijai ar valdes atbalstu būtu jāidentificē projekti Savienībā, kuri ir iecerēti tam, lai sāktu vai paplašinātu stratēģisko izejvielu ieguvi, pārstrādi vai reciklēšanu vai tādu materiālu ražošanu un plašāku izmantošanu, kas var aizstāt stratēģiskās izejvielas stratēģisko tehnoloģiju jomā, ar mērķi atzīt šādus projektus par stratēģiskiem projektiem. Efektīvam atbalstam stratēģiskajiem projektiem ir potenciāls uzlabot stratēģisko izejvielu pieejamību lejupējās nozarēs, kā arī radīt ekonomiskas iespējas vērtības ķēdes satvarā, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un veicināt darbvietu radīšanu. Tāpēc, lai nodrošinātu stratēģisko projektu attīstību visā Savienībā, attiecībā uz šādiem projektiem būtu jānodrošina sakārtotas un paredzamas atļauju izsniegšanas procedūras un atbalsts finansējuma saņemšanā. Šādi pasākumi varētu arī iedvesmot uzlabojumus citās atļauju piešķiršanas procedūrās un piekļuvē finansējumam projektiem attiecībā uz kritiski svarīgām vai citām izejvielām. Lai koncentrētos uz atbalstu un nodrošinātu pievienoto vērtību, pirms šāda atbalsta saņemšanas būtu jāvērtē projektu atbilstība noteiktam kritēriju kopumam. Izejvielu projektiem, kuros stratēģiskās izejvielas ir blakusprodukts, tostarp, no melnajiem metāllūžņiem, arī vajadzētu būt tiesīgiem saņemt šādu atbalstu, ja tie atbilst visiem attiecīgajiem kritērijiem. Lai projektus atzītu par stratēģiskiem projektiem Savienībā, tiem būtu jāstiprina Savienības stratēģisko izejvielu piegādes drošība. Projektiem būtu arī jāpierāda pietiekama tehniskā īstenojamība, tostarp paredzamais stratēģisko izejvielu vai aizstājējmateriālu apjoms, ar ko tie palielina Savienības jaudu, izņemot materiālus, kas ražoti pētniecības vajadzībām; projekti būtu jāīsteno videi un sabiedrībai ilgtspējīgā veidā; un tiem būtu arī jānodrošina pārrobežu ieguvumi ārpus attiecīgās dalībvalsts, tostarp plašāka ietekme tālākos vērtības ķēdes posmos. Ja Komisijas vērtējumā minētie kritēriji ir izpildīti, tai būtu jāpublicē lēmums, kurā projektu atzīst par stratēģisku projektu. Tā kā ātra atzīšana ir būtiska efektīvai Savienības piegādes drošības veicināšanai, novērtējuma procesam arī turpmāk būtu jānorit viegli, neradot lieku slogu.

(15)

Novērtējot, vai projekts trešā valstī vai aizjūras zemē vai teritorijā (AZT) veicina Savienības piegādes drošību, jo īpaši būtu jāņem vērā AZT statuss saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. AZT var veicināt Savienības drošu piekļuvi stratēģisku un kritiski svarīgu izejvielu ilgtspējīgai piegādei, jo īpaši stratēģisko partnerību ietvaros.

(16)

Komisijai ar valdes atbalstu būtu jāidentificē stratēģiskie projekti trešās valstīs vai AZT, kuri ir iecerēti tam, lai sāktu vai paplašinātu stratēģisko izejvielu ieguvi, pārstrādi vai reciklēšanu, vai tādu materiālu ražošanu, kas var aizstāt stratēģiskās izejvielas stratēģisko tehnoloģiju jomā. Lai nodrošinātu šādu stratēģisko projektu efektīvu īstenošanu, tiem nepieciešama labāka piekļuve finansējumam, piemēram, no investīciju riska samazināšanas mehānismiem. Lai nodrošinātu, ka tie rada pievienoto vērtību, būtu jāizvērtē projektu atbilstība noteiktiem kritērijiem. Tāpat kā Savienībā īstenotajiem stratēģiskajiem projektiem arī trešās valstīs īstenotajiem stratēģiskajiem projektiem būtu jāstiprina Savienības stratēģisko izejvielu piegādes drošība un jāapliecina pienācīga tehniska īstenojamība. Gan Savienībā, gan trešās valstīs vai AZT īstenotajiem stratēģiskajiem projektiem būtu jāatbilst vienādam sociālās un vides ilgtspējas līmenis. Lai projekts kļūtu par stratēģisku projektu jaunietekmes tirgū un jaunattīstības ekonomikā, tam vajadzētu būt abpusēji izdevīgam Savienībai un iesaistītajai trešai valstij un būtu jārada pievienotā vērtība minētajā valstī, ņemot arī vērā atbilstību Savienības kopējai tirdzniecības politikai. Šāda vērtība var izrietēt no projekta devuma vairāk nekā vienā vērtības ķēdes posmā, kā arī no tā radītajiem plašākiem ekonomiskajiem un sociālajiem ieguvumiem, tostarp no darbvietu radīšanas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem. Ja Komisijas vērtējumā šie kritēriji ir izpildīti, tai būtu jāpublicē lēmums, kurā projektu atzīst par stratēģisku projektu.

(17)

Lai nodrošinātu intensīvākas kritiski svarīgu izejvielu ražošanas ilgtspēju, jauni kritiski svarīgu izejvielu projekti būtu jāplāno un jāīsteno ilgtspējīgā veidā, aptverot visus Komisijas 2021. gada 11. septembra publikācijā “ES principi ilgtspējīgām izejvielām” uzsvērtos ilgtspējas aspektus, tostarp nodrošinot vides aizsardzību, ar sociāli atbildīgu praksi novēršot un līdz minimumam samazinot sociāli nelabvēlīgu ietekmi, tostarp ievērojot cilvēktiesības, piemēram, sieviešu tiesības, kā arī izmantojot pārredzamu uzņēmējdarbības praksi. Projektiem arī būtu jānodrošina vietējo kopienu godprātīga iesaiste, kā arī visaptveroša un vienlīdzīga sabiedriskā apspriešana ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, ar vietējām kopienām un pirmiedzīvotājiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš cilvēktiesību ievērošanai, ja projekts ir saistīts ar iespējamu pārmitināšanu. Lai projektu virzītājiem nodrošinātu skaidru un efektīvu veidu, kā izpildīt šo kritēriju, par pietiekamu būtu uzskatāma atbilstība attiecīgajā situācijā attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, starptautiskajiem standartiem, vadlīnijām un principiem vai dalība šajā regulā atzītā sertifikācijas shēmā.

(18)

Saskaņā ar piesardzības principu Komisijai nevajadzētu atzīt dziļjūras izrakteņu ieguves projektus par stratēģiskiem projektiem, pirms nav pietiekami izpētīta dziļjūras izrakteņu ieguves ietekme uz jūras vidi, biodaudzveidību un cilvēka darbībām, nav pietiekami izprasti riski un tehnoloģijas un darbības prakse nespēj pierādīt, ka videi netiek nodarīts nopietns kaitējums.

(19)

Ikvienam stratēģisko izejvielu projekta virzītājam būtu jāvar vērsties pie Komisijas, lai tā atzītu attiecīgo projektu par stratēģisku projektu. Pieteikumā būtu jāiekļauj attiecīgie dokumenti un pierādījumi par atbilstību kritērijiem. Lai varētu labāk novērtēt projekta sociālo, vidisko un ekonomisko dzīvotspēju, īstenojamību, kā arī prognožu ticamības līmeni, projekta virzītājam būtu jānorāda arī projekta klasifikācija saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas resursu pamatklasifikāciju. Objektīvas minētās klasifikācijas validācijas nolūkā, projekta virzītājam tā būtu jāpamato ar atbilstošiem pierādījumiem. Pieteikumā būtu jāiekļauj arī projekta īstenošanas grafiks, lai varētu aplēst, kad projekts varētu sākt veicināt iekšzemes jaudas vai dažādošanas kritēriju izpildi. Tā kā izrakteņu ieguves projektu efektīvai īstenošanai būtiska nozīme ir sabiedrības atbalstam, projekta virzītājam būtu arī jāiesniedz sabiedrības atbalsta nodrošināšanas pasākumu plāns. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem partneriem, pilsoniskajai sabiedrībai un uzraudzības struktūrām. Projekta virzītājam būtu arī jāiesniedz uzņēmējdarbības plāns, kurā iekļauta informācija par projekta finansiālo dzīvotspēju un sniegts finansējuma, īpašumtiesību struktūras un jau noslēgto priekšlīgumu pārskats, kā arī aplēses par potenciāli radītajām darbvietām un projekta vajadzībām attiecībā uz prasmīgu darbaspēku, tostarp darbinieku kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanos. Lai saskaņotu pieteikšanās procesu, Komisijai būtu jānodrošina vienota pieteikumu veidne.

(20)

Pieteikumos attiecībā uz projektiem, kas var ietekmēt pirmiedzīvotājus, būtu jāiekļauj arī plāns, ar pasākumiem jēgpilnai apspriešanai ar skartajiem pirmiedzīvotājiem, nelabvēlīgas ietekmes uz minētajiem pirmiedzīvotājiem novēršanai un mazināšanai un attiecīgā gadījumā taisnīgai kompensācijai. Ja minētās koncepcijas jau ir aplūkotas projektam piemērojamajos valsts tiesību aktos, plānā tā vietā varētu aprakstīt minētos pasākumus. Attiecībā uz projektiem trešās valstīs, kuri saistīti ar ieguvi un uz kuriem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/21/EK (6), projekta virzītājam būtu arī jāiesniedz plāns, kā pēc ieguves beigām uzlabot skarto teritoriju vides stāvokli. Ja projektu veic aizsargājamā teritorijā, tā virzītājam būtu jānovērtē tehniski piemērotas alternatīvas atrašanās vietas un jāapraksta tās plānā, norādot, kāpēc tās netiek uzskatītas par piemērotām projekta veikšanai.

(21)

Lai strukturētu procesu, Komisijai būtu jāorganizē atvērts uzaicinājums ar regulāriem termiņiem, kas atbilst valdes sanāksmju datumiem, lai projektu virzītāji varētu pieteikties uz viņu projektu atzīšanu par stratēģiskiem projektiem. Lai projektu virzītājiem nodrošinātu skaidrību par to pieteikumiem stratēģiska projekta statusam, Komisijai būtu jāievēro termiņš tās lēmumam par to, vai projektu atzīt par stratēģisku. Lai izskatītu īpaši sarežģītus gadījumus vai lielu pieteikumu skaitu vienā termiņā, Komisijai vajadzētu būt iespējai vienu reizi minēto termiņu pagarināt. Tai savs novērtējums būtu jādara zināms valdei pirms tās sanāksmes un būtu jāņem vērā valdes atzinums, pieņemot lēmumu par to, vai projektu atzīt par stratēģisku projektu.

(22)

Tā kā, lai nodrošinātu stratēģiskā projekta efektīvu īstenošanu, ir nepieciešama sadarbība ar dalībvalsti, kuras teritorijā projekts tiks īstenots, dalībvalstij vajadzētu būt tiesīgai iebilst un tādējādi nepieļaut, ka projekts tiek atzīts par stratēģisku projektu pret tās gribu. Tādā gadījumā attiecīgajai dalībvalstij būtu jāsniedz sava atteikuma pamatojums, atsaucoties uz šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Savienībai arī nevajadzētu atzīt projektu par stratēģisku projektu, ja trešā valsts to īstenos pret savas valdības gribu, tāpēc tai būtu jāatturas no šādas rīcības, ja pret to iebilst trešās valsts valdība.

(23)

Lai novērstu stratēģiskā projekta statusa ļaunprātīgu izmantošanu, Komisijai vajadzētu būt tiesīgai, atsaukt savu stratēģiskā projekta atzīšanu, sniedzot tam pamatojumu pēc apspriešanās ar valdi un atbildīgo projekta virzītāju, ja stratēģiskais projekts vairs neatbilst nosacījumiem vai ja atzīšana bija balstīta uz pieteikumu, kurā ietverta nepareiza informācija, kas ir svarīga atbilstības atlases kritērijiem novērtēšanai. Lai piesaistītu ilgtermiņa investīcijas un nodrošinātu juridisko paredzamību, gadījumā, ja tiek atjaunināts pielikumā iekļautais stratēģisko izejvielu saraksts, stratēģiskajam projektam joprojām būtu jāsaglabā tā statuss saprātīgā laikposmā pēc atsaukšanas.

(24)

Ņemot vērā stratēģisko projektu nozīmi stratēģisko izejvielu piegādes drošības nodrošināšanā un iekšējā tirgus darbības aizsardzībā, tie būtu jāuzskata par sabiedriski nozīmīgiem. Stratēģisko izejvielu piegādes drošības nodrošināšanai ir būtiska nozīme zaļās un digitālās pārkārtošanās sekmīgā īstenošanā, kā arī aizsardzības un aerokosmonautikas nozares noturībā. Lai veicinātu stratēģisko izejvielu piegādes drošību Savienībā, dalībvalstīm valsts atļauju izsniegšanas procesos vajadzētu spēt paredzēt atbalsta pasākumus, lai paātrinātu stratēģisko projektu īstenošanu atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

(25)

Valsts atļauju piešķiršanas procesi nodrošina kritiski svarīgu izejvielu projektu drošumu un drošību, kā arī to atbilstību vides, sociālajām un drošuma prasībām. Savienības vides tiesību akti paredz kopīgus nosacījumus par valsts atļauju piešķiršanas procesa saturu, tādējādi nodrošinot augstu vides aizsardzības līmeni un ļaujot ilgtspējīgi izmantot Savienības potenciālu visā izejvielu vērtības ķēdē. Tāpēc atzīšana par stratēģisku projektu būtu jāpiešķir, neskarot attiecīgajiem projektiem piemērojamos atļaujas izsniegšanas nosacījumus, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/92/ES (7), Padomes Direktīvā 92/43/EEK (8), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/35/EK (11), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK (12) un Direktīvā 2006/21/EK paredzētos nosacījumus.

(26)

Vienlaikus valstu atļauju piešķiršanas procesu neparedzamība, sarežģītība un reizēm ilgais to piešķiršanai nepieciešamais laiks mazina stratēģisko izejvielu projektu efektīvai īstenošanai vajadzīgo investīciju drošību. Arī atļauju piešķiršanas procesa struktūra un ilgums attiecīgajiem projektiem dažādās dalībvalstīs var ievērojami atšķirties. Līdz ar to, lai nodrošinātu un paātrinātu stratēģisko projektu efektīvu īstenošanu, dalībvalstīm tiem būtu jāpiemēro racionalizēti un paredzami atļauju izsniegšanas procesi. Šajā nolūkā stratēģiskajiem projektiem valsts līmenī būtu jāpiešķir prioritārs statuss, lai nodrošinātu ātru administratīvo izskatīšanu un steidzamu izskatīšanu visās ar tiem saistītajās tiesas un strīdu izšķiršanas procedūrās. Šai regulai nebūtu jāliedz kompetentajām iestādēm racionalizēt atļauju izsniegšanu kritiski svarīgo izejvielu vērtības ķēdes projektiem, kuri nav stratēģiskie projekti.

(27)

Tā kā stratēģiskajiem projektiem ir liela nozīme Savienības stratēģisko izejvielu piegādes drošības nodrošināšanā un tie veicina Savienības atvērto stratēģisko autonomiju un zaļo un digitālo pārkārtošanos, atbildīgajai atļauju izsniedzošajai iestādei tie būtu jāuzskata par sabiedriski nozīmīgiem. Vajadzētu būt iespējai atļaut īstenot stratēģiskos projektus, kuriem ir negatīva ietekme uz vidi, ciktāl uz tiem attiecas Direktīvu 2000/60/EK, 92/43/EEK vai 2009/147/EK vai Savienības tiesību aktu par sauszemes, piekrastes un saldūdens ekosistēmu atjaunošanu darbības joma, ja atbildīgā atļauju izsniedzošā iestāde, pamatojoties uz konkrētā gadījuma novērtējumu, secina, ka projekta īstenotās sabiedrības intereses ir svarīgākas par ietekmi, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi minēto tiesību aktu nosacījumi. Konkrētā projekta novērtējumā būtu pienācīgi jāņem vērā ieguves vietas ģeoloģiskā specifika, kuras dēļ lēmumi ir piesaistīti konkrētai vietai, jo trūkst alternatīvas šādai vietai.

(28)

Lai mazinātu atļauju izsniegšanas procesa sarežģītību un palielinātu efektivitāti un pārredzamību, kritiski svarīgo izejvielu projektu virzītājiem būtu jāvar sadarboties ar vienu vienoto kontaktpunktu, kas atbild par visa atļaujas izsniegšanas procesa virzīšanu un koordinēšanu. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāizveido vai jāizraugās viens vai vairāki vienotie kontaktpunkti, vienlaikus nodrošinot, ka projektu virzītājiem ir jāsadarbojas tikai ar vienu vienoto kontaktpunktu. Dalībvalstīm būtu jāizlemj, vai vienotais kontaktpunkts ir arī iestāde, kas pieņem atļauju lēmumus. Lai nodrošinātu vienoto kontaktpunktu pienākumu faktisku izpildi, dalībvalstīm būtu tiem jānodrošina pietiekams personāls un resursi. Turklāt projekta virzītājam vajadzētu būt iespējai sazināties ar attiecīgo vienotā kontaktpunkta administratīvo vienību, lai nodrošinātu, ka tam ir piekļūstama kontaktstruktūra.

(29)

Dalībvalstīm, ņemot vērā to iekšējo organizāciju, vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai izveidot vai izraudzīties savus vienotos kontaktpunktus vietējā, reģionālā vai valsts līmenī vai jebkurā citā attiecīgā administratīvā līmenī. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai administratīvā līmenī, ko tās izvēlējušās, izveidot vai izraudzīties dažādus vienotos kontaktpunktus, kas koncentrējas tikai uz kritiski svarīgu izejvielu projektiem, kuri saistīti ar konkrētu vērtības ķēdes posmu, proti, ieguvi, pārstrādi vai reciklēšanu. Tajā pašā laikā projektu virzītājiem būtu jāspēj viegli identificēt vienoto kontaktpunktu, kas ir atbildīgs par to projektu. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ģeogrāfiskajā apgabalā, kas atbilst administratīvajam līmenim, kurā tās ir izvēlējušās izveidot vai izraudzīties savus vienotos kontaktpunktus, katrā attiecīgajā vērtības ķēdes posmā ir ne vairāk kā viens šāds atbildīgais vienotais kontaktpunkts. Tā kā daudzi kritiski svarīgo izejvielu projekti aptver vairāk nekā vienu vērtības ķēdes posmu, dalībvalstīm, lai novērstu pārpratumus, būtu jānodrošina, ka šādiem projektiem savlaicīgi tiek izraudzīts vienots kontaktpunkts.

(30)

Lai nodrošinātu skaidrību par stratēģisko projektu atļauju statusu un ierobežotu potenciāli ļaunprātīgas tiesvedības efektivitāti, vienlaikus neierobežojot jautājuma efektīvu izskatīšanu tiesā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka jebkurš strīds saistībā ar atļauju piešķiršanas procesu stratēģiskajiem projektiem tiek atrisināts savlaicīgi. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pieteikumu iesniedzējiem un projektu virzītājiem ir pieejama vienkāršas strīdu izšķiršanas procedūras un ka visās ar stratēģiskajiem projektiem saistītajās tiesas vai strīdu izšķiršanas procedūrās tie tiek izskatīti steidzamā kārtībā, ja un tādā mērā, kādā valsts tiesību akti paredz šādas steidzamības procedūras.

(31)

Lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu tiešā veidā izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības, nesaskaroties ar papildu administratīvo slogu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1724 (13), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, ir paredzēti vispārīgi noteikumi par ar iekšējā tirgus darbību saistītas informācijas, procedūru un palīdzības pakalpojumu sniegšanu tiešsaistē. Šajā regulā paredzētajām informācijas prasībām un procedūrām būtu jāatbilst Regulas (ES) 2018/1724 prasībām. Konkrētāk, būtu jānodrošina, ka stratēģisko projektu virzītāji jebkurai ar atļaujas piešķiršanu saistītai procedūrai var piekļūt un to visu īstenot tiešsaistē saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1724 6. panta 1. punktu un II pielikumu.

(32)

Lai projektu virzītājiem un citiem investoriem sniegtu stratēģisko projektu izvēršanai nepieciešamo drošību un skaidrību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ar šiem projektiem saistītie atļauju piešķiršanas procesi nepārsniedz iepriekš noteiktos termiņus. Tikai ar pārstrādi vai reciklēšanu saistīto stratēģisko projektu atļaujas piešķiršanas procesam nevajadzētu būt ilgākam par 15 mēnešiem. Ņemot vērā ar ieguvi saistīto stratēģisko projektu potenciālās ietekmes sarežģītību un apmēru, to atļaujas piešķiršanas procesa ilgumam nevajadzētu pārsniegt 27 mēnešus. Tomēr par vidiskās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanu saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES ir atbildīgs projekta virzītājs, un tai nevajadzētu būt daļai no termiņiem, kas dalībvalstīm ir saistoši. Šajā nolūkā vienotajam kontaktpunktam būtu jāpaziņo datums, līdz kuram projekta virzītājam ir jāiesniedz vidiskās ietekmes novērtējuma ziņojums, un laika posms starp minēto paziņoto datumu un ziņojuma faktisko iesniegšanu nebūtu jāieskaita termiņā. Tas pats princips būtu jāpiemēro, ja pēc nepieciešamās apspriešanās vienotais kontaktpunkts paziņo projekta virzītājam par iespēju iesniegt papildu informāciju, lai pabeigtu vidiskās ietekmes novērtējuma ziņojumu. Izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar ierosinātā projekta būtību, sarežģītību, atrašanās vietu vai apjomu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pagarināt termiņus. Šādi izņēmuma gadījumi varētu ietvert neparedzētus apstākļus, kas rada vajadzību papildināt vai pabeigt ar projektu saistītos vidiskos novērtējumus.

(33)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atbildīgajām iestādēm ir pietiekami daudz resursu un darbinieku, lai minētās iestādes varētu efektīvi iekļauties tām noteiktajos termiņos. Ar tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (14), Komisijai pēc dalībvalstu pieprasījuma būtu jāsniedz tām atbalsts reformu plānošanā, izstrādē un īstenošanā, tostarp ar valsts atļauju izsniegšanas procesu saistītās administratīvās kapacitātes, piemēram, vienotā kontaktpunkta, stiprināšanā.

(34)

Savienības tiesību aktos paredzētie vidiskie novērtējumi un atļaujas, tostarp attiecībā uz ūdenstilpēm, augsni, dzīvotnēm un putniem, ir izejvielu projektu atļauju piešķiršanas procesa neatņemama daļa un būtisks aizsardzības mehānisms, ar ko novērš vai mazina negatīvu vidisko ietekmi. Tomēr, lai nodrošinātu stratēģisko projektu atļauju piešķiršanas procesu paredzamību un savlaicīgumu, būtu jāizmanto ikviena iespēja racionalizēt nepieciešamos novērtējumus un atļaujas, vienlaikus nepazeminot vides aizsardzības līmeni vai novērtējumu kvalitāti. Šajā nolūkā nepieciešamie novērtējumi būtu jāapvieno kopīgā vai koordinētā procedūrā, lai novērstu nevajadzīgu pārklāšanos. Turklāt projektu virzītājiem un atbildīgajām iestādēm būtu skaidri jāvienojas par apvienotā novērtējuma tvērumu pirms tā īstenošanas, lai novērstu vajadzību pēc nevajadzīgiem turpmākiem pasākumiem. Visbeidzot, projektu virzītājiem vajadzētu spēt minētās kopīgās vai koordinētās procedūras vajadzībām mijiedarboties ar vienu iestādi.

(35)

Konflikti par zemes izmantošanu var radīt šķēršļus kritiski svarīgo izejvielu projektu īstenošanai. Labi izstrādāti plāni, tostarp telpiskie plāni un zonējumi, kuros ir ņemts vērā kritiski svarīgo izejvielu projektu īstenošanas potenciāls un izvērtēta to iespējamā vidiskā ietekme, var palīdzēt līdzsvarot sabiedrības labumu un intereses, mazināt konfliktu risku un paātrināt kritiski svarīgu izejvielu projektu ilgtspējīgu īstenošanu Savienībā. Līdz ar to atbildīgajām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, izstrādājot attiecīgos plānus, būtu jāapsver iespēja iekļaut noteikumus par kritiski svarīgu izejvielu projektiem. Tas neskar spēkā esošās prasības novērtēt šādu plānu iespējamo vidisko ietekmi un šādu novērtējumu nepieciešamo kvalitāti.

(36)

Savienībā kritiski svarīgo izejvielu projekti bieži vien saskaras ar grūtībām piekļūt finansējumam. Kritiski svarīgo izejvielu tirgiem nereti ir raksturīgas ļoti svārstīgas cenas, ilgi izpildes laiki, augsta koncentrācija un nepārredzamība. Turklāt nozares finansēšanai ir nepieciešamas augsta līmeņa ekspertu zināšanas, kādas finanšu iestādēm bieži vien trūkst. Lai pārvarētu minētos faktorus un veicinātu stabilu un uzticamu stratēģisko izejvielu piegādi, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāsniedz atbalsts finansējuma saņemšanā, kā arī administratīvais atbalsts.

(37)

Spēcīga Eiropas vērtības ķēde ir vajadzīga, lai nodrošinātu piegādes drošību nolūkā aizsargāt iekšējā tirgus darbību, un jaudas palielināšanu var panākt tikai ar atbilstošiem finanšu līdzekļiem, no kuriem daļu varētu finansēt no esošajiem Savienības fondiem. Kritiski svarīgo izejvielu projekti, tostarp stratēģiskie projekti, varētu būt tiesīgi saņemt atbalstu no šādiem fondiem, ja ir izpildītas attiecīgo programmu prasības, piemēram, saistībā ar ģeogrāfisko atrašanās vietu, vidi vai to ieguldījumu inovācijā. Attiecīgie fondi ir kohēzijas politikas programmas, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (15), kura dotāciju piešķiršana reģionālās kohēzijas veicināšanai var dot iespēju MVU izstrādāt inovatīvus projektus, piemēram, saistībā ar enerģijas patēriņa samazināšanu izejvielu pārstrādē. Arī Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 (16), varētu izmantot, lai atbalstītu šāda veida projektus, ciktāl tie palīdz samazināt zaļās pārkārtošanās radītās sociālās un ekonomiskās izmaksas. Turklāt Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (17), jo īpaši tā nodaļu RePowerEU, kurā galvenā uzmanība pievērsta enerģētiskajai drošībai un energoapgādes dažādošanai, varētu mobilizēt, lai atbalstītu projektus, kas saistīti, piemēram, ar izejvielu reciklēšanu vai reģenerāciju. Inovāciju fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (18), kura mērķis jo īpaši ir virzīt uz tirgu tīras un inovatīvas tehnoloģijas, varētu piešķirt dotācijas, tostarp, lai attīstītu ar mazoglekļa tehnoloģijām saistīto izejvielu reciklēšanas jaudu. Turklāt InvestEU, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (19), ir Savienības pamatprogramma, kuras mērķis ir veicināt investīcijas, it sevišķi zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, un šajā nolūkā tā nodrošina finansējumu un tehnisko palīdzību. Izmantojot apvienošanas mehānismus, InvestEU veicina papildu publiskā un privātā kapitāla piesaistīšanu. Komisija sadarbosies ar InvestEU īstenošanas partneriem, lai paplašinātu atbalstu attiecīgajiem projektiem un investīcijas tajos atbilstīgi Regulā (ES) 2021/523 un šajā regulā izklāstītajiem kopīgajiem mērķiem. Visbeidzot, projektus trešās valstīs, kas veicina Savienības piegāžu dažādošanu, varētu atbalstīt, izmantojot attiecīgus fondus, piemēram, Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu un Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 (20).

(38)

Lai pārvarētu ierobežojumus, ko rada patlaban bieži vien sadrumstalotie publiskie un privātie investīciju centieni, veicinātu integrāciju un ieguldījumu ienesīgumu, Komisijai, dalībvalstīm un atbalstošajām bankām vajadzētu labāk koordinēt rīcību un veidot esošo Savienības un valstu finansējuma programmu sinerģiju, kā arī nodrošināt labāku koordināciju un sadarbību ar nozari un galvenajām privātā sektora ieinteresētajām personām. Šajā nolūkā būtu jāizveido īpaša valdes apakšgrupa, kurā darbotos dalībvalstu un Komisijas eksperti, kā arī attiecīgās publiskās finanšu iestādes. Šajā apakšgrupā būtu jāpārrunā stratēģisko projektu individuālās finansējuma vajadzības un to pašreizējās finansējuma iespējas, lai projektu virzītājiem sniegtu ieteikumus par to, kā vislabāk piekļūt finansējumam. Pārrunājot stratēģisko projektu finansēšanu un sniedzot par to ieteikumus, valdei būtu jo īpaši jāņem vērā stratēģija Global Gateway, kas izklāstīta Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 1. decembra kopīgajā paziņojumā Global Gateway.

(39)

Būtiska nozīme ir uzņēmumu, finanšu investoru un patērētāju privātajām investīcijām. Ja ar privātajām investīcijām vien nepietiek, efektīvai projektu veikšanai kritiski svarīgo izejvielu vērtības ķēdē var būt nepieciešams publiskais atbalsts, piemēram, garantiju, aizdevumu, kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla ieguldījumu veidā. Minētais publiskais atbalsts var būt uzskatāms par valsts atbalstu. Šādam valsts atbalstam vajadzētu būt stimulējošam, nepieciešamam, atbilstošam un samērīgam. Valsts atbalsta vadlīnijas, kuras nesen tika padziļināti pārskatītas atbilstīgi divējādās pārkārtošanās mērķiem, paredz plašas iespējas atbalstīt investīcijas kritiski svarīgo izejvielu vērtības ķēdē, izpildot noteiktus nosacījumus.

(40)

Publisks atbalsts tiek izmantots konkrētu, identificētu tirgus nepilnību vai nepietiekamu investīciju situāciju risināšanai, un ar darbībām nevajadzētu dublēt vai izstumt privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu pievienoto vērtību Savienībai.

(41)

Vairāku stratēģisko izejvielu cenu svārstības, ko saasina ierobežotās iespējas mazināt to risku nākotnes darījumu tirgos, rada šķēršļus gan projektu virzītājiem nodrošināt finansējumu stratēģisko izejvielu projektiem, gan lejupējiem patērētājiem, kuri galveno ievadparametru vajadzībām vēlas stabilas un paredzamas cenas. Cenšoties samazināt neskaidrību par stratēģisko izejvielu nākotnes cenām un līdz ar to ierobežot piegādes risku, lai aizsargātu iekšējā tirgus darbību, ir jānodrošina, ka tiek izveidota sistēma, kas ļauj ieinteresētajiem patērētājiem un stratēģisko projektu virzītājiem norādīt pirkšanas un pārdošanas cenu piedāvājumus, un savietot abas puses, ja to attiecīgie piedāvājumi ir potenciāli saderīgi.

(42)

Zināšanas par izejvielu atradnēm Savienībā un to kartējums ir iegūti laikā, kad kritiski svarīgo izejvielu piegādes nodrošināšana stratēģisko tehnoloģiju attīstīšanai nebija prioritāte. Atjauninātas ģeoloģiskās informācijas trūkums par kritiski svarīgām izejvielām Savienībā varētu apdraudēt ieguves projektu attīstību, tādējādi vājinot centienus samazināt piegādes risku un aizsargāt iekšējā tirgus darbību. Lai iegūtu un atjauninātu informāciju par kritiski svarīgo izejvielu sastopamību, dalībvalstīm, attiecīgā gadījumā ņemot vērā ģeoloģiskos apstākļus, būtu jāizstrādā valsts kartēšanas programmas kritiski svarīgo izejvielu un galveno minerālu, kopā ar kuriem tās iegūst, vispārējai izpētei. Tai būtu jāietver tādi pasākumi kā ģeoloģiskā kartēšana, ģeoķīmiskā izpēte, ģeozinātniski apsekojumi, kā arī ģeozinātnisko datu kopu atkārtota apstrāde. Tas palielina iespēju atrast jaunas iegulas, kam savukārt būtu jāstimulē investīcijas izpētē. Izpētes programmās būtu arī jāapsver iespēja izmantot jaunas izpētes metodes, kas ļauj noteikt sastopamību lielākā dziļumā nekā tradicionālās metodes. Lai veicinātu ieguves projektu izstrādi, dalībvalstīm būtu jāpublisko attiecīgās valsts izpētes programmas ietvaros iegūtā noteikta pamatinformācija, atbilstošos gadījumos izmantojot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK (21) izveidoto telpiskās informācijas infrastruktūru, un vienlaikus pēc pieprasījuma būtu jāsniedz detalizētāka informācija. Komisijai vajadzētu spēt izdot vadlīnijas, lai tiektos uz izpētes programmu saskaņotu formātu.

(43)

Zemes novērošanā iegūtie kosmosa dati un pakalpojumi var veicināt ilgtspējīgu kritiski svarīgo izejvielu vērtības ķēžu veidošanu, nodrošinot nepārtrauktu informācijas plūsmu, kas var būt noderīga tādām darbībām kā ieguves apgabalu uzraudzība un pārvaldība, vides un sociālekonomiskās ietekmes novērtējums un minerālresursu izpēte. Tā kā zemes novērošanā var iegūt datus arī par attāliem un nepieejamiem apgabaliem, dalībvalstīm tas, cik vien iespējams, būtu jāņem vērā savu valsts izpētes programmu izstrādē un īstenošanā.

(44)

Lai garantētu lielāku piegāžu drošību, ir jānostiprina Savienības kritiski svarīgo izejvielu vērtības ķēde, tomēr kritiski svarīgo izejvielu piegādes ķēdes arī turpmāk būs globālas un pakļautas ārējiem faktoriem. Neseni un aktuāli notikumi, sākot no Covid-19 krīzes un beidzot ar neprovocēto un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu, ir uzskatāmi parādījuši dažu Savienības piegādes ķēžu neaizsargātību pret piegādes traucējumiem. Lai Savienības un dalībvalsts rūpniecība varētu paredzēt piegādes traucējumus un sagatavoties to seku risināšanai, būtu jāizstrādā pasākumi, ar ko palielināt uzraudzības spējas, koordinēt stratēģiskos krājumus un stiprināt uzņēmumu gatavību.

(45)

Dalībvalstu risku apzināšanās un prognozēšanas kapacitāte nav vienāda, un ne visām dalībvalstīm ir izveidotas īpašas struktūras kritiski svarīgo izejvielu piegādes ķēžu uzraudzībai, kas varētu informēt uzņēmumus par potenciāliem piegādes traucējumu riskiem. Tāpat, lai arī daži uzņēmumi ir investējuši savu piegādes ķēžu uzraudzībā, citiem šādas kapacitātes trūkst. Tāpēc, ņemot vērā kritiski svarīgo izejvielu piegādes ķēžu globālo dimensiju, kā arī to sarežģītību, Komisijai būtu jāizstrādā īpašs uzraudzības infopanelis kritiski svarīgo izejvielu piegādes risku novērtēšanai un apkopotās informācijas pieejamības nodrošināšanai valsts iestādēm un privātā sektora dalībniekiem, tādējādi paplašinot dalībvalstu pieaugošo savstarpējo sinerģiju. Lai nodrošinātu, ka Savienības vērtības ķēdes ir pienācīgi sagatavotas potenciāliem piegādes traucējumiem, kas varētu izkropļot konkurenci un sadrumstalot iekšējo tirgu, piemēram, tādiem, ko rada ģeopolitiskie konflikti, Komisijai būtu jāveic stresa testi, novērtējot stratēģisko izejvielu piegādes ķēžu neaizsargātību un to pakļautību piegādes riskiem. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta šī darbība, kad tas iespējams, veicot šādus stresa testus ar savu par kritiski svarīgajām izejvielām atbildīgo valsts piegādes un informācijas struktūru starpniecību. Valdei būtu jānodrošina Komisijas un dalībvalstu veikto stresa testu īstenošanas koordinēšana. Ja nevienai dalībvalstij nav kapacitātes veikt nepieciešamo stresa testu attiecībā uz konkrētu stratēģisko izejvielu, tests būtu jāveic Komisijai. Tāpat Komisijai arī būtu jāiesaka iespējamās stratēģijas, ko publiskās iestādes un privātā sektora dalībnieki varētu izmantot, lai mazinātu piegādes riskus, piemēram, veidojot stratēģiskos krājumus vai vairāk dažādojot piegādi. Monitoringa un stresa testu pasākumu īstenošanai nepieciešamās informācijas savākšanas nolūkā Komisijai būtu jākoordinē rīcība ar attiecīgo valdes pastāvīgo apakšgrupu, savukārt dalībvalstīm būtu jāidentificē un jāuzrauga galvenie tirgus dalībnieki.

(46)

Svarīgs piegādes traucējumu riska mazināšanas rīks, jo īpaši attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām, ir stratēģiskie krājumi. Lai gan ierosinātais vienotā tirgus ārkārtas instruments, kā ierosinājusi Komisija, paredzētu iespēju šādus stratēģiskos krājumus veidot vienota tirgus modrības režīma aktivizēšanas gadījumā, dalībvalstīm un uzņēmumiem nav pienākuma veidot to stratēģiskos krājumus, gatavojoties iespējamiem piegādes traucējumiem. Turklāt Savienības mērogā nav koordinācijas mehānisma kopīga novērtējuma veikšanai un potenciālo pārklāšanos un sinerģiju analīzei. Tāpēc, ņemot vērā pašreizējo attiecīgās informācijas trūkumu, dalībvalstīm, pirmkārt, būtu Komisijai jāiesniedz informācija par iespējamiem stratēģiskajiem krājumiem un, ja tādi ir, par to, vai tos pārvalda publiskās iestādes vai to dalībvalstu vārdā dara ekonomikas dalībnieki. Šādā informācijā būtu jāiekļauj stratēģiskie krājumu līmeņi, kas pieejami par katras stratēģiskās izejvielas kopējo pieejamo apjomu, stratēģisko krājumu līmeņu prognozes un minētajiem stratēģiskajiem krājumiem piemērojamie noteikumi un procedūras. Ikvienam pieprasījumam vajadzētu būt proporcionālam, būtu jāņem vērā ar datu pieejamības nodrošināšanu saistītās izmaksas un ieguldāmais darbs, kā arī ietekme uz nacionālo drošību, un tajos būtu jānosaka atbilstoši pieprasītās informācijas sniegšanas termiņi. Dalībvalstīm vajadzētu spēt pievienot analīzei informāciju par ekonomikas dalībnieku stratēģiskajiem krājumiem, lai gan uz tām neattiecas pieprasījums sniegt šādu informāciju. Komisijai šie dati būtu jāapstrādā drošā veidā un jāpublicē tikai apkopota informācija. Otrkārt, pamatojoties uz iegūto informāciju, Komisijai būtu jāizstrādā kritēriju projekts attiecībā uz to, kas būtu uzskatāms par drošu Savienības stratēģisko krājumu līmeni, ņemot vērā attiecīgās stratēģiskās izejvielas kopējo gada patēriņu Savienībā. Pamatojoties uz stratēģisko izejvielu esošo krājumu un kopējo stratēģisko krājumu apjoma visā Savienībā salīdzinājumu, valdei, rīkojoties ar Komisijas piekrišanu, būtu jāvar izdot nesaistošus atzinumus dalībvalstīm par to, kā palielināt konverģenci, un mudināt tās veidot savus stratēģiskos krājumus. Saistībā ar to valdei būtu jāizvērtē nepieciešamība uzturēt stimulus, lai mudinātu privātos vai publiskos dalībniekus veidot stratēģisko izejvielu krājumus.

(47)

Lai stimulētu turpmāku koordināciju, Komisijai būtu jānodrošina nepieciešamā apspriešanās ar dalībvalstīm, jo īpaši valdes pastāvīgajā apakšgrupā, pirms dalībvalstu dalības starptautiskos forumos, kuros varētu tikt pārrunāti šie stratēģiskie krājumi. Tāpat, lai palielinātu šīs regulas un citu horizontālo vai specifiski tematisko instrumentu savstarpējo papildināmību, Komisijai būtu jānodrošina, ka saņemtā un apkopotā informācija tiek nodota modrības un krīzes pārvaldības mehānismiem, piemēram, ierosinātā vienotā tirgus ārkārtas instrumenta konsultatīvajai grupai, Eiropas Pusvadītāju padomei, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1781 (22), HERA padomei, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2021/C 393 I/02 (23), vai Veselības krīžu padomei, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) 2022/2372 (24).

(48)

Lai lielie uzņēmumi, kuri Savienībā ražo stratēģiskās tehnoloģijas, izmantojot stratēģiskās izejvielas, būtu pienācīgi sagatavojušies piegādes traucējumiem, tiem būtu jāveic savu piegādes ķēžu risku novērtējums. Tādējādi tiks nodrošināts tas, ka tie ņem vērā stratēģisko izejvielu piegādes riskus un vajadzības gadījumā izstrādā attiecīgas mitigācijas stratēģijas, lai labāk sagatavotos iespējamiem piegādes traucējumiem. Šādiem lieliem uzņēmumiem minētajā riska novērtējumā būtu jāapzina savu stratēģisko izejvielu izcelsme, jāanalizē faktori, kas varētu ietekmēt to piegādi, un jānovērtē to neaizsargātība pret piegādes traucējumiem. Ja tiek atklāta neaizsargātība, identificētajiem lielajiem uzņēmumiem būtu jācenšas tās mazināt. Minētais riska novērtējums būtu jābalsta uz datiem, ko uzņēmumi saņēmuši no saviem piegādātājiem, un, ja šādi dati nav pieejami, tas būtu, ciktāl tas ir iespējams, jābalsta uz datiem, kas ir publiski pieejami vai ko Komisija ir publicējusi. Dalībvalstīm vajadzētu spēt pieprasīt, lai ziņojums par minēto riska novērtējumu tiktu nosūtīts uzņēmumu valdēm. Lai ņemtu vērā nepieciešamību aizsargāt komercnoslēpumus un uzņēmuma noslēpumus un lai ierobežotu uzņēmumu neaizsargātību, minēto ziņojumu nevajadzētu publiskot. Minēto pasākumu rezultātā papildu uzmanība būtu jāvelta iespējamo piegādes traucējumu radītajām izmaksām, tam neparedzot noteiktas mitigācijas stratēģijas.

(49)

Daudzi stratēģisko izejvielu tirgi nav pilnīgi pārredzami, un tajos ir koncentrācija piegādes pusē, tādējādi pārdevējiem ir lielāka ietekme sarunās un pircējiem jāmaksā augstākas cenas. Lai palīdzētu pazemināt cenas Savienībā reģistrētajiem uzņēmumiem, Komisijai būtu jāizveido sistēma, ar ko apkopot ieinteresēto pircēju pieprasījumu. Lai izvairītos no nesamērīgas ietekmes uz konkurenci iekšējā tirgū, Komisijai, apspriežoties ar valdi, būtu jāveic novērtējums par sistēmas ietekmi uz tirgu attiecībā uz katru sistēmā pievienoto stratēģisko izejvielu. Izstrādājot šādu sistēmu, Komisijai būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta līdzīgos centienos, piemēram, kopīgajos gāzes iepirkumos saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2022/2576 (25). Visiem pasākumiem minētā mehānisma satvarā būtu jāatbilst Savienības konkurences tiesību aktiem.

(50)

Šajā regulā iekļautie noteikumi par uzraudzību un stratēģiskajiem krājumiem neparedz valsts tiesību aktu un regulējuma harmonizēšanu un neaizstāj esošos mehānismus. Uzraudzības un risku gatavības stimuliem būtu jāatbilst Savienības tiesību aktiem. Savienības tiesību akti, tādi kā ierosinātais vienotā tirgus ārkārtas instruments, kura mērķis ir paredzēt, mazināt un reaģēt uz krīzēm, kas skar iekšējā tirgus darbību, vai Regula (ES) 2022/2372 būtu piemērojami stratēģiski un kritiski svarīgām izejvielām krīzes vai apdraudējumu gadījumā, ciktāl minētās izejvielas ietilpst šādu tiesību aktu darbības jomā. Šīs regulas un Savienības krīzes instrumentu savstarpējā papildināmība un saskaņotība būtu jānodrošina Komisijai, veicot informācijas apmaiņu starp attiecīgajām konsultatīvajām un pārvaldības iestādēm, kas izveidotas ar minētajiem tiesību aktiem.

(51)

Vairums kritiski svarīgo izejvielu ir metāli, kas principā ir bezgalīgi reciklējami, lai arī reizēm to kvalitāte samazinās. Tas paver iespēju zaļās pārkārtošanās kontekstā pāriet uz patiesu aprites ekonomiku, vienlaikus palielinot kritiski svarīgu izejvielu pieejamību un tādējādi palīdzot nodrošināt piegādes drošību. Pēc sākotnējā jaunām tehnoloģijām vajadzīgo kritiski svarīgo izejvielu strauja pieprasījuma kāpuma, kur galvenais avots aizvien būs primārā ieguve un pārstrāde, arvien reciklēšanai būtu arvien vairāk jāsamazina nepieciešamība pēc primārās ieguves un ar to saistītā ietekme. Tas būtu jādara, vienlaikus saglabājot augstu Savienības reciklēšanas jaudas līmeni, izmantojot spēcīgu otrreizējo kritiski svarīgo izejvielu tirgu. Tomēr pašlaik lielākās daļas kritiski svarīgo izejvielu reciklēšanas rādītāji ir zemi, un atkritumi, piemēram, akumulatoru baterijas, elektriskās un elektroniskās iekārtas un transportlīdzekļi reciklēšanai tiek sūtīti uz trešām valstīm. Reciklēšanas sistēmas un tehnoloģijas bieži vien nav pielāgotas minēto izejvielu specifikai. Inovācijai ir svarīga nozīme vajadzības pēc kritiski svarīgām izejvielām samazināšanā, samazinot piegādes trūkuma risku un izstrādājot reciklēšanas tehnoloģijas, lai pienācīgi un droši iegūtu kritiski svarīgus izejvielas no atkritumiem. Līdz ar to ir nepieciešama tūlītēja rīcība saistībā ar dažādiem faktoriem, kuri kavē apritīguma potenciāla izmantošanu.

(52)

Dalībvalstīm joprojām ir būtiskas kompetences apritīguma jomā, piemēram, atkritumu savākšanas un apstrādes sistēmu jautājumos. Minētās kompetences būtu jāizmanto, lai palielinātu savākšanas un reciklēšanas apjomus atkritumu plūsmās ar augstu kritiski svarīgo izejvielu reģenerācijas potenciālu, tostarp elektronisko atkritumu apjomu, piemēram, izmantojot tādus finanšu stimulus kā atlaides, monetāra atlīdzība vai depozīta atgriešanas sistēmas un vienlaikus saglabājot iekšējā tirgus integritāti. Lai palielinātu otrreizējo kritiski svarīgo izejvielu izmantošanu, tas varētu ietvert arī diferencētas ražotāju atbildības maksas, ja šādas maksas ir paredzētas valsts tiesību aktos, par labu ražojumiem, kas satur lielāku daļu no otrreizējām kritiski svarīgām izejvielām, kuras reģenerētas no atkritumiem, kas reciklēti saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem vides standartiem. Šādām otrreizējām kritiski svarīgām izejvielām, kas reģenerētas no atkritumiem, būtu jāatļauj reģenerācija, ko veic saskaņā ar trešo valstu standartiem, kuri nodrošina Savienības standartiem līdzvērtīgu aizsardzību. Dalībvalstu iestādēm kā kritiski svarīgo izejvielu un tās saturošo ražojumu pircējām vajadzētu iespaidot situāciju, savukārt valsts pētniecības un inovāciju programmas nodrošina ievērojamus resursus, lai paplašinātu zināšanas un tehnoloģijas kritiski svarīgo izejvielu apritīguma un materiālefektivitātes jomā. Visbeidzot, dalībvalstīm būtu jāveicina kritiski svarīgo izejvielu reģenerācija no ieguves rūpniecības atkritumiem, uzlabojot informācijas pieejamību un novēršot juridiskos, ekonomiskos un tehniskos šķēršļus. Iespējamais risinājums, ko dalībvalstīm vajadzētu izvērtēt, ir mehānismi riska dalīšanai starp uzņēmējiem un dalībvalstīm, lai veicinātu reģenerāciju no slēgtiem atkritumu apsaimniekošanas objektiem. Valdei būtu arī jāveicina paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm par to, kā izstrādāt un īstenot valsts programmas.

(53)

Daudzos Savienības reģionos ir vēsturiski veikta izejvielu ieguve un līdz ar to slēgtos kompleksos ir ievērojams ieguves rūpniecības atkritumu apjoms, kas, ņemot vērā tikai neseno to ekonomiskās nozīmes apzināšanos, kopumā nav analizēti, lai noteiktu to kritiski svarīgo izejvielu satura potenciālu. Kritiski svarīgo izejvielu reģenerācija ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektos varētu palielināt Savienības spējas, vienlaikus radot ekonomisko vērtību un darbvietas vēsturiskajos raktuvju apgabalos, no kuriem daudzi ir saskārušies ar deindustrializāciju un lejupslīdi. Uzmanības un informācijas trūkums attiecībā uz kritiski svarīgo izejvielu saturu, jo īpaši slēgtajos atkritumu apsaimniekošanas objektos, ir uzskatāms par būtisku šķērsli kritiski svarīgo izejvielu reģenerācijas no ieguves rūpniecības atkritumiem potenciāla plašākai izmantošanai.

(54)

Kritiski svarīgo izejvielu reģenerācijai ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektos vajadzētu būt daļai no attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas objektu valorizācijas. Direktīvā 2006/21/EK ir izklāstītas augsta līmeņa prasības attiecībā uz vides un cilvēku veselības aizsardzību ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas jomā. Lai arī minētās augstās prasības būtu jāsaglabā, būtu jānosaka papildu pasākumi kritiski svarīgo izejvielu maksimālai reģenerācijai no ieguves rūpniecības atkritumiem.

(55)

Gan esošo, gan jauno ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektu operatoriem būtu jāveic sākotnējs ekonomiskais novērtējums attiecībā uz kritiski svarīgo izejvielu reģenerāciju no objektā esošajiem ieguves rūpniecības atkritumiem un no šāda veida atkritumiem, kas tiek radīti no jauna. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (26), noteikto atkritumu hierarhiju prioritāte būtu piešķirama kritiski svarīgās izejvielas saturošu atkritumu radīšanas novēršanai, ekstrahējot kritiski svarīgās izejvielas no ekstrahētā materiāla, pirms tas kļūst par atkritumiem. Šā pētījuma satvarā operatoriem būtu jāapkopo nepieciešamā informācija, arī informācija par kritiski svarīgo izejvielu koncentrāciju un daudzumu ieguves rūpniecības atkritumos, un jāizvērtē dažādas iespējas attiecībā uz procesiem, darbībām un uzņēmējdarbības līgumiem, kas nodrošinātu ekonomiski dzīvotspējīgu kritiski svarīgo izejvielu reģenerāciju. Šis pienākums ir piemērojams tiešā veidā un papildina pienākumus, kuri noteikti Direktīvā 2006/21/EK, un valstu pasākumus, ar ko minētā direktīva ir transponēta. Īstenošanas satvarā operatoriem un kompetentajām iestādēm būtu jācenšas pēc iespējas mazināt administratīvo slogu un integrēt procedūras.

(56)

Lai risinātu pašreizējo informācijas trūkumu par kritiski svarīgo izejvielu potenciālu slēgtajos ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektos, dalībvalstīm saskaņā ar Savienības konkurences noteikumiem būtu jāizveido datubāze, kurā būtu iekļauta visa attiecīgā informācija reģenerācijas veicināšanai, jo īpaši informācija par kritiski svarīgo izejvielu apjomiem un koncentrāciju ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektā. Šī informācija būtu jāpublicē lietotājiem draudzīgā un digitālā formātā, nodrošinot piekļuvi detalizētākai tehniskajai informācijai. Lai atvieglotu lietotājiem draudzīgu piekļuvi informācijai, dalībvalstīm būtu, piemēram, jāizveido vienots kontaktpunkts, kas pavērtu iespējas padziļinātai saziņai ar potenciāliem kritiski svarīgo izejvielu reģenerācijas projektu attīstītājiem. Datubāze būtu jāveido tā, lai potenciāli projektu virzītāji varētu ērti identificēt kompleksus ar augstu ekonomiski lietderīgas reģenerācijas potenciālu. Lai koncentrētu ierobežotos resursus, dalībvalstīm, vācot informāciju, būtu jāievēro pakāpeniska pieeja un padziļināta informācija būtu jāievāc tikai par daudzsološākajiem kompleksiem. Informācijas vākšanas mērķim vajadzētu būt precīzas un reprezentatīvas informācijas sniegšanai par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektiem un pēc iespējas labāku norāžu iegūšanai par kritiski svarīgo izejvielu reģenerācijas potenciālu.

(57)

Pastāvīgie magnēti tiek izmantoti plašā izstrādājumu klāstā, un to svarīgākais un visstraujāk augošais izmantojums ir vēja turbīnās un elektriskajos transportlīdzekļos, taču arī citi izstrādājumi, tostarp magnētiskās rezonanses attēlveidošanas iekārtas, industriālie roboti, vieglie pārvietošanās līdzekļi, dzesēšanas ģeneratori, siltumsūkņi, elektromotori, rūpnieciskie elektrosūkņi, automātiskās veļas mašīnas, veļas žāvētāji, mikroviļņu krāsnis, putekļu sūcēji un trauku mazgājamās mašīnas, satur ievērojamus, reģenerācijai vērtus apjomus. Būtu jāaptver arī elektromotori, kad tie ir iekļauti citos ražojumos. Vairums pastāvīgo magnētu, jo īpaši jaudīgākie, satur kritiski svarīgās izejvielas, piemēram, neodīmu, prazeodīmu, disproziju un terbiju, boru, samāriju, niķeli un kobaltu. Tos ir iespējams reciklēt, taču patlaban Savienībā tas notiek tikai nelielā apmērā vai pētniecības projektu satvarā. Tāpēc pastāvīgajiem magnētiem vajadzētu būt prioritāram ražojumam apritīguma palielināšanā, tādējādi veicinot pastāvīgo magnētu otrreizējo tirgu un nodrošinot kritiski svarīgu izejvielu piegādes drošību.

(58)

Efektīvas pastāvīgo magnētu reciklēšanas priekšnosacījums ir tas, lai reciklētājiem būtu pieejama nepieciešamā informācija par izstrādājumā esošo pastāvīgo magnētu daudzumu, veidu un ķīmisko sastāvu, to atrašanās vietu un pārklājumu, izmantotajām līmēm un piedevām, kā arī informācija par to, kā pastāvīgos magnētus no izstrādājuma droši izņemt. Vienlaikus, lai nodrošinātu pastāvīgo magnētu reciklēšanas ekonomisko pamatojumu, Savienības tirgū laistajos izstrādājumos iestrādātajiem pastāvīgajiem magnētiem ar laiku būtu jāsatur aizvien lielāks daudzums reciklētas izejvielas. Vispirms nodrošinot reciklētā satura pārskatāmību pēc īpaša novērtējuma veikšanas par reciklētā satura atbilstošajiem apmēriem un ticamāko ietekmi būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz reciklēto saturu.

(59)

Savienības tirgū pārdotās kritiski svarīgās izejvielas bieži tiek sertificētas attiecībā uz to ražošanas un piegādes ķēdes ilgtspēju. Sertifikātus var iegūt, īstenojot dažādas publiskās un privātās sertifikācijas shēmas, kuru tvērums un stingrība atšķiras, tādējādi, iespējams, raisot neskaidrības par to, kādi un cik ticami ir apgalvojumi par šādi sertificēto Savienības tirgū laisto kritiski svarīgo izejvielu šķietamo ilgtspēju. Komisijai vajadzētu būt tiesīgai pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem tiek atzītas sertifikācijas shēmas, kuras būtu uzskatāmas par uzticamām, dodot attiecīgajām iestādēm un tirgus dalībniekiem vienotu pamatu kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējas novērtēšanai. Būtu jāatzīst tikai tās sertifikācijas shēmas, kurās ietverti noteikumi par neatkarīgu trešo personu veiktu verifikāciju un atbilstības uzraudzību. Attiecībā uz vides aizsardzību sertifikācijas shēmām būtu jāaptver riski, kas saistīti ar, piemēram, gaisu, ūdeni, augsni, biodaudzveidību un atkritumu apsaimniekošanu. Prasībām attiecībā uz visām ilgtspējas dimensijām būtu jānodrošina augsts sociālās un vides aizsardzības līmenis, un tām būtu jāatbilst Savienības tiesību aktiem vai pielikumā uzskaitītajiem starptautiskajiem instrumentiem. Lai procedūras būtu efektīvas, projektu virzītājiem, kuri iesniedz pieteikumus projektu atzīšanai par stratēģiskiem projektiem, būtu jāvar paļauties uz to, ka dalība atzītā sertifikācijas shēmā kā piemērots pierādījums apliecina projekta ilgtspējīgu īstenošanu, tādējādi dodot ieguldījumu drošā un ilgtspējīgā kritiski svarīgu izejvielu piegādē. Izmantojot šādu iespēju, atzītajām sertifikācijas shēmām būtu jāaptver visas ilgtspējas dimensijas. Atzīstot šādas sertifikācijas shēmas, Komisijai būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta sertifikācijas shēmu novērtēšanā citu Savienības tiesību aktu kontekstā, jo īpaši attiecībā uz līdzīgu shēmu novērtēšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/821 (27) un (ES) 2023/1542 (28) kontekstā.

(60)

Kritiski svarīgo izejvielu ražošana dažādos vērtības ķēdes posmos rada vidisko ietekmi – klimatu, ūdeni, augsni, faunu un floru. Lai ierobežotu šādu kaitējumu un veicinātu ilgtspējīgāku kritiski svarīgo izejvielu ražošanu, Komisijai būtu jāvar izstrādāt sistēmu kritiski svarīgo izejvielu vidiskās pēdas aprēķināšanai, ietverot arī pārbaudes procesu, kas nodrošina, ka Savienības tirgū laistajām kritiski svarīgajām izejvielām ir publiski norādīta informācija par to radīto vidisko pēdu, un veicinot kritiski svarīgo izejvielu apritīgumu. Sistēmas pamatā vajadzētu būt zinātniski pamatotām novērtējuma metodēm un attiecīgiem starptautiskajiem standartiem aprites cikla novērtējuma jomā. Prasība deklarēt kritiski svarīgo izejvielas vidisko pēdu būtu jāpiemēro tikai tad, ja, pamatojoties uz īpašu novērtējumu, ir secināts, ka tas palīdzētu sasniegt Savienības klimata un vides mērķus, veicinot tādu kritiski svarīgo izejvielu iepirkšanu, kurām ir mazāka vidiskā pēda, un tam nebūtu neproporcionālas ietekmes uz tirdzniecības plūsmām un izmaksām. Pēc attiecīgo aprēķināšanas noteikumu apstiprināšanas Komisijai būtu jāizstrādā kritiski svarīgo izejvielu snieguma klases, tādējādi ļaujot potenciālajiem pircējiem ērti salīdzināt pieejamo kritiski svarīgo izejvielu relatīvo vidisko pēdu un virzot tirgu ilgtspējīgāku izejvielu virzienā. Kritiski svarīgo izejvielu pārdevējiem būtu jānodrošina vidiskās pēdas deklarācijas pieejamība klientiem. Savienības tirgū laisto kritiski svarīgo izejvielu relatīvās pēdas pārredzamība arī varētu veicināt citu Savienības un valstu līmeņa politikas virzienu īstenošanu, piemēram, stimulu vai zaļo publisko iepirkumu kritēriju izmantošanu, veicinot kritiski svarīgo izejvielu ar mazāku vidisko ietekmi ražošanu.

(61)

Komisijas Ieteikumā (ES) 2021/2279 (29) noteiktās vidiskās pēdas metodes ir uzskatāmas par piemērotu pamatu attiecīgo aprēķināšanas noteikumu izstrādei. Tās ir balstītas uz zinātniski pamatotām novērtējuma metodēm, kurās ir ņemti vērā jaunākie starptautiska līmeņa secinājumi un ietverta vidiskā ietekme, tostarp klimata pārmaiņas un ietekme uz ūdeni, gaisu, augsni, resursiem, zemes izmantošanu un toksiskumu.

(62)

Atbildīgajam ražotājam pirms izstrādājumu vai svarīgo izejvielu laišanas tirgū būtu jānovērtē to atbilstība prasībām uzlabot pastāvīgo magnētu apritīgumu un atbilstība kritiski svarīgo izejvielu vidiskās pēdas deklarācijai, un kompetentajām valsts iestādēm būtu efektīvi jāpanāk minēto prasību izpildi. Minētās problēmas risināšanai ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1020 (30) un Direktīvā 2009/125/EK iekļautie atbilstības un tirgus uzraudzības noteikumi, kas līdz ar to būtu arī jāpiemēro minētajām prasībām. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu nolūkā nodrošināt, ka minētos noteikumus attiecīgā gadījumā piemēro saistībā ar šo regulu. Lai vēl vairāk sekmētu jau esošā tiesiskā regulējuma optimālu izmantošanu, attiecībā uz izstrādājumiem, kuriem piemēro tipa apstiprināšanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 (31) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 168/2013 (32), atbilstību būtu jāpanāk, izmantojot pašreizējo tipa apstiprināšanas sistēmu.

(63)

Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (33) 10. panta 1. punktu būtu jāpieprasa vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt Eiropas standartus saistībā ar šajā regulā izklāstītajiem mērķiem.

(64)

Savienība ir noslēgusi stratēģiskās partnerības ar trešām valstīm attiecībā uz izejvielām, lai īstenotu 2020. gada rīcības plānu par kritiski svarīgajām izejvielām. Lai dažādotu piegādi, šie centieni būtu jāturpina. Lai izstrādātu un nodrošinātu saskaņotu satvaru turpmāku stratēģisko partnerību noslēgšanai, dalībvalstīm un Komisijai, sadarbojoties valdē, būtu cita starpā jāpārrunā tas, vai esošās partnerības sasniedz izvirzītos mērķus, jānosaka prioritārās trešās valstis jaunām partnerībām, šādu partnerību saturs un to konsekvence, kā arī iespējamā sinerģija ar dalībvalstu divpusējo sadarbību ar attiecīgajām trešām valstīm. Tas būtu jāpaveic, neskarot Padomes prerogatīvas saskaņā ar Līgumiem. Savienībai būtu jāmeklē abpusēji izdevīgas partnerības ar jaunietekmes tirgiem un jaunattīstības ekonomikām atbilstoši tās stratēģijai Global Gateway, kuras veicinātu tās izejvielu piegādes ķēdes dažādošanu, kā arī pievienotu vērtību ražošanai minētajās valstīs.

(65)

Stratēģiski projekti trešās valstīs, jo īpaši tajās, kurās nav stratēģiskas partnerības, var būt īpaši riskanti investoriem un bieži vien ļoti atkarīgi no politiskā atbalsta trešā valstī. Šo problēmu var mazināt, lielākā mērā sadalot risku starp ieinteresētajiem uzņēmumiem, kas rīkojas Savienības stratēģiskajās interesēs. Tādēļ būtu arī jāsniedz atbalsts, lai uzņēmumi, tostarp gadījumos, kad tie darbojas kā konsorciji, varētu, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. panta piemērošanu, piekļūt tirgiem trešās valstīs, uz kurām neattiecas kāda no stratēģiskajām partnerībām vai brīvās tirdzniecības nolīgums. Šāds atbalsts varētu ietvert atbalsta tīkla nodrošināšanu, lai palīdzētu tām izveidot kontaktus attiecīgajā trešā valstī un vākt informāciju par vietējiem un reģionāliem apstākļiem.

(66)

Ja nav panākts progress virzībā uz mērķu īstenošanu un šajā regulā noteikto kapacitātes un dažādošanas kritēriju izpildi, tas varētu norādīt uz nepieciešamību pieņemt papildu pasākumus. Tāpēc Komisijai būtu jāuzrauga virzība uz minēto mērķu un kritēriju sasniegšanu.

(67)

Lai dalībvalstīm radītais administratīvais slogs būtu pēc iespējas mazāks, dažādie ziņošanas pienākumi būtu jāracionalizē un Komisijai būtu jāizstrādā veidne, lai dalībvalstis varētu izpildīt savus ziņošanas pienākumus attiecībā uz projektiem, izpēti, uzraudzību un stratēģiskajiem krājumiem regulāri publicētā vienotā dokumentā, kas var būt konfidenciāls vai ar ierobežotu pieejamību.

(68)

Lai nodrošinātu uzticēšanās pilnu un konstruktīvu sadarbību starp kompetentajām iestādēm Savienības un valstu līmenī, visām šīs regulas piemērošanā iesaistītajām personām būtu jāievēro savu uzdevumu izpildes gaitā iegūtās informācijas un datu konfidencialitāte. Komisijai un valstu kompetentajām iestādēm, to ierēdņiem, darbiniekiem un citām personām, kas strādā šo iestāžu uzraudzībā, kā arī dalībvalstu citu iestāžu ierēdņiem un darbiniekiem nebūtu jāatklāj informācija, ko tie ieguvuši vai ar ko tie apmainījušies, ievērojot šo regulu, ja uz šādu informāciju attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Tam būtu jāattiecas arī uz valdi. Ievērojot šo regulu apkopotie dati būtu jāapstrādā un jāglabā drošā vidē.

(69)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai atjauninātu stratēģisko un kritiski svarīgo izejvielu sarakstus, paredzētu Savienības reciklēšanas jaudas kritērijus, pamatojoties uz stratēģiskām izejvielām, kas pieejamas atkritumos, pielāgotu elementus un pierādījumus, kas jāņem vērā, novērtējot stratēģisko projektu atzīšanas kritēriju izpildi, noteiktu minimālo no pēcpatēriņa atkritumiem atgūtā neodīma, disprozija, prazeodīma, terbija, bora, samārija, niķeļa un kobalta īpatsvaru, kam jābūt pastāvīgajā magnētā, kas iestrādāts konkrētos ražojumos, paredzētu noteikumus par dažādu kritiski svarīgu izejvielu vidiskās pēdas aprēķināšanu un verifikāciju un noteiktu dažādu kritiski svarīgu izejvielu vidiskās pēdas snieguma klases. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (34). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(70)

Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras: a) izstrādāt veidnes, kas izmantojamas stratēģisko projektu atzīšanas pieteikumiem, ar stratēģiskajiem projektiem saistītajiem progresa ziņojumiem, valsts izpētes programmām un dalībvalstu ziņojumiem saistībā ar izpēti, uzraudzību, stratēģiskajiem krājumiem un apritīgumu; b) norādīt izstrādājumus, komponentus un atkritumu plūsmas, kuras ir uzskatāmas par tādām, kam ir attiecīgais kritiski svarīgo izejvielu reģenerācijas potenciāls; un c) noteikt kritērijus un tos piemērot ar kritiski svarīgo izejvielu ilgtspēju saistīto shēmu atzīšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (35).

(71)

Lai nodrošinātu ar šo regulu noteikto pienākumu izpildi, dalībvalstīm būtu jāparedz sodi, kas piemērojami uzņēmumiem, kuri neizpilda savus pienākumus, tostarp attiecībā uz risku gatavību, ziņošanu par projektiem un reciklējamības informāciju. Tāpēc dalībvalstīm savos tiesību aktos jāparedz iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi par šīs regulas neievērošanu. Dalībvalstīm ir arī jānodrošina, ka projektu virzītājiem attiecīgā gadījumā ir pieejama administratīva pārskatīšana vai pārskatīšana tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(72)

Komisijai šī regula būtu jāizvērtē. Atbilstīgi Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. punktam minētajam izvērtējumam būtu jābalstās uz pieciem kritērijiem, proti, efektivitāti, lietderību, būtiskumu, saskaņotību un Savienības pievienoto vērtību, un tam būtu jāveido pamats iespējamo turpmāko pasākumu ietekmes novērtējumiem. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejai ziņojums par šīs regulas īstenošanu un progresu virzībā uz tās mērķiem, tostarp par kapacitātes un dažādošanas kritēriju izpildi. Pamatojoties uz pasākumu saistībā ar kritiski svarīgo izejvielu vidiskās pēdas pārredzamību īstenošanu, ziņojumā arī būtu jāvērtē ar vidisko pēdu saistītu maksimālo robežvērtību noteikšanas lietderība. Komisijai būtu arī jāizvērtē nepieciešamība pēc kritērijiem 2040. un 2050. gadam un pēc atsevišķām stratēģiskajām izejvielām, saskaņotība starp šo regulu un Savienības vides tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz stratēģisko projektu prioritāro statusu, saskaņā ar šo regulu izveidotās kopīgā iepirkuma sistēmas ietekme uz konkurenci iekšējā tirgū un tas, vai ir lietderīgi noteikt turpmākus pasākumus, lai palielinātu atkritumu, jo īpaši metāllūžņu, savākšanu, šķirošanu un pārstrādi.

(73)

Tiktāl, cik šajā regulā paredzētie pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, noteikumi par šādiem pasākumiem neskar LESD 107. un 108. panta piemērošanu.

(74)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, uzlabot iekšējā tirgus funkcionēšanu, izveidojot satvaru, lai nodrošinātu Savienībai piekļuvi drošai un ilgtspējīgai kritiski svarīgo izejvielu piegādei, tostarp veicinot efektivitāti un apritīgumu visā vērtības ķēdē, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,