22.12.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 441/8 |
Padomes
2017. gada 6. novembra
secinājumi par Eiropas tiesību aktu identifikatoru
(2017/C 441/05)
I. IEVADS
1. |
Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 1. punktā paredzēts izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kur ievēro pamattiesības un dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas. |
2. |
Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpai, kurā var notikt tiesu iestāžu sadarbība, vajadzīgas ne vien zināšanas par Eiropas tiesību aktiem, bet arī savstarpējas zināšanas par pārējo dalībvalstu tiesību sistēmām, tostarp par to tiesību aktiem. |
II. EIROPAS TIESĪBU AKTU IDENTIFIKATORS
3. |
Eiropas tiesību aktu identifikatora (ELI) mērķis ir atvieglot juridiskās informācijas, kas publicēta, izmantojot valsts, Eiropas un pasaules mēroga juridiskās informācijas sistēmas, pieejamību, koplietošanu un savstarpējo sasaisti. |
4. |
ELI izmanto, lai izveidotu atvērtāku, tiešāku un pārredzamāku sistēmu iedzīvotāju, uzņēmumu un pārvaldes iestāžu piekļuvei tiesību aktiem ES līmenī un ārpus tās. |
5. |
ELI identifikatora un strukturētu metadatu izvēršana, lai kataloģizētu un klasificētu tiesību aktus, garantē vieglāku piekļuvi juridiskajai informācijai un atvieglo tās apmaiņu un atkalizmantošanu. Piemēram, ELI izmanto, lai racionalizētu procesu, ar kuru valsts transponēšanas pasākumi tiek paziņoti Komisijai, un to publicēšanu EUR-Lex tīmekļa vietnē, ko veic Publikāciju birojs. |
6. |
Jo īpaši ELI sistēma:
|
7. |
Padome pieņēma šādus secinājumus. |
III. VAJADZĪBAS
8. |
Valstu un Eiropas oficiālo vēstnešu un juridisko laikrakstu portāli nodrošina piekļuvi informācijai par tiesību aktiem un citām oficiālām publikācijām. |
9. |
Zināšanas par Eiropas Savienības tiesību aktu saturu un piemērošanu var iegūt no ES juridiskajiem avotiem un no valstu avotiem, jo īpaši no valstu tiesību aktiem, ar ko īsteno Eiropas Savienības tiesību aktus. |
10. |
Eiropas Savienībā notiekošā sadarbība ir palielinājusi vajadzību identificēt un Eiropas līmenī apmainīties ar juridisko informāciju, kuras avoti ir reģionālās un valstu iestādes. Šo vajadzību daļēji apmierina tas, ka juridisko informāciju dara digitāli pieejamu, un interneta plašā izmantošana. Tomēr juridiskās informācijas apmaiņai elektroniskā formā traucē atšķirības, kas pastāv starp dažādajām valstu tiesību sistēmām, kā arī atšķirības tehniskajās sistēmās, ko izmanto, lai glabātu tiesību aktus un tos publicētu valstu tīmekļa vietnēs. Tas traucē valstu un Eiropas iestāžu informācijas sistēmu sadarbspējai, lai gan dokumenti elektroniskā formātā kļūst pieejami arvien plašāk. |
11. |
Eiropas tiesību aktu identifikatora (ELI) izmantošana, pamatojoties uz brīvprātīgas un pakāpeniskas pieņemšanas principu, palīdz pārvarēt šīs problēmas. Izvēloties izmantot unikālus identifikatorus, piešķirt strukturētus metadatus valstu tiesību aktiem oficiālajos vēstnešos un juridiskajos laikrakstos un publicēt metadatus atkalizmantojamā formātā, dalībvalstis var ļaut panākt efektīvu, lietotājdraudzīgu un ātrāku informācijas meklēšanu un koplietošanu, kā arī efektīvus meklēšanas mehānismus likumdevējiem, tiesnešiem, praktizējošiem juristiem un iedzīvotājiem. |
IV. RISINĀJUMI
12. |
Katrai dalībvalstij arī turpmāk būtu jāpārvalda pašai savi valsts oficiālie vēstneši un juridiskie laikraksti tā, kā tā uzskata par piemērotu. |
13. |
Tomēr kopīga sistēma tiesību aktu identifikācijai un ar tiem saistīto metadatu strukturēšanai tiek uzskatīta par lietderīgu līdzekli tam, kā atvieglot savstarpēji sasaistītu valsts tiesību aktu turpmāku attīstību un palīdzēt praktizējošiem juristiem un iedzīvotājiem izmantot šīs juridiskās informācijas sistēmas. |
14. |
ELI garantē rentablu publisku piekļuvi uzticamiem un aktualizētiem tiesību aktiem, un to ievieš brīvprātīgi un pakāpeniski. Šajā nolūkā:
|
15. |
ELI sniedz dalībvalstīm un Eiropas Savienībai elastīgu, pašdokumentējošu, konsekventu un unikālu veidu, kā kataloģizēt dažādu tiesību sistēmu tiesību aktus. ELI URI ir stabils līdzeklis, kā unikāli identificēt jebkuru leģislatīvo aktu visā Eiropas Savienībā, vienlaikus ņemot vērā valstu tiesību sistēmu īpatnības (1). |
16. |
ELI ņem vērā ne vien reģionālo, valstu un Eiropas leģislatīvo sistēmu sarežģītību un īpatnības, bet arī izmaiņas juridiskajos resursos (piem., konsolidācijas, atceltus aktus u. c.). ELI ir izstrādāts tā, lai tas netraucēti darbotos papildus jau esošām sistēmām, kas izmanto strukturētus datus, un jebkurš valsts tiesību aktu publicētājs Eiropas līmenī un ārpus tās to var ieviest sev piemērotā tempā. |
17. |
ELI sistēmu tiek aicinātas lietot ne vien dalībvalstis, bet arī kandidātvalstis, Lugāno valstis (2), kā arī citi. |
V. PAŠREIZĒJAIS STĀVOKLIS
18. |
Pēc Padomes 2012. gada 26. oktobra secinājumiem praksē ir ieviesti šādi ieteikumi:
|
VI. NOBEIGUMS
19. |
Padome atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu iniciatīvu brīvprātīgi valsts līmenī ieviest ELI. |
20. |
Eiropas tiesību aktu identifikatora darba grupa (saīsināti – “ELI TF”) ir struktūra, ko izveidojusi Eiropas Savienības Padomes E-likumu jautājumu darba grupa (e-likumi), lai definētu ar ELI saistītas specifikācijas un lai nodrošinātu to turpmāko attīstību un uzturēšanu strukturētā satvarā:
|
21. |
E-likumu jautājumu darba grupas (e-likumi) ELI jautājumu ekspertu grupai šī iniciatīva būtu jāvirza uz priekšu,
|
22. |
Padome atzīmē, ka katra ELI pīlāra (t. i., unikālo identifikatoru, ontoloģijas un metadatu) ieviešana ir brīvprātīga, pakāpeniska un fakultatīva. |
23. |
ELI pīlārus var ieviest neatkarīgi vienu no otra, taču visi kopā tie ļaus pilnībā izmantot ELI sniegtās priekšrocības. Padome aicina dalībvalstis, kas nolemj ieviest ELI, pēc brīvprātības principa:
|
(1) Eiropas judikatūras identifikators (ECLI), kura piemērošana ir brīvprātīga, nodrošina Eiropas sistēmu judikatūras identifikācijai. Ar ELI tiek identificēti leģislatīvie akti, kam ir atšķirīgas un sarežģītākas iezīmes, un abas sistēmas viena otru papildina. Padome lūdza ieviest Eiropas judikatūras identifikatoru un vienotu judikatūras metadatu minimālo kopumu, par to pieņemot secinājumus (OV C 127, 29.4.2011., 1. lpp.).
(2) Islande, Norvēģija un Šveice.
(3) OV L 168, 30.6.2009., 41. lpp.
PIELIKUMS
Galvenie informācijas elementi un atsauces
1. Par ieviešanu valstī
1.1. Valsts ELI koordinators
1. |
Katrai valstij, kas lieto ELI, ir jāieceļ viens valsts ELI koordinators. |
2. |
Valsts ELI koordinatora atbildībā ir:
|
1.2. Ieviešana
1. |
ELI ieviešana ir valstu atbildībā. |
2. |
ELI var fakultatīvi izmantot arī paša leģislatīvā akta publicētajā formātā, lai atvieglotu kataloģizēšanu. |
1.3. ELI Eiropas Savienībā
1. |
ELI koordinators ELI ieviešanai Eiropas Savienības līmenī ir Eiropas Savienības Publikāciju birojs. |
2. |
Attiecīgā gadījumā “valsts” vai “dalībvalsts” vietā būtu jālasa “ES”. |
2. ELI elementi
Ar šādiem ELI elementiem pievēršas šīm prasībām no tehniskā viedokļa (ELI pīlāri). ELI pīlārus var ieviest neatkarīgi vienu no otra, taču visi kopā tie ļaus pilnībā izmantot ELI sniegtās priekšrocības.
2.1. Tiesību aktu identifikācija – kā unikāli identificēt un nosaukt valstu un Eiropas tiesību aktus un tiem piekļūt (“1. pīlārs”)
ELI izmanto “HTTP URI”, lai precīzi identificētu visu tiešsaistes juridisko informāciju, kas oficiāli publicēta visā Eiropā. Šos URI formāli apraksta mašīnlasāmās URI veidnēs (IETF RFC 6570), izmantojot komponentus, kam ir semantiska nozīme gan no juridiskā, gan galalietotāja viedokļa. Katra valsts izveidos pati savus, pašaprakstošus URI, pēc iespējas balstoties uz aprakstītajiem komponentiem, kā arī ņemot vērā savas valodas īpašās prasības. Valstis var brīvi izvēlēties un sakārtot komponentus tādā veidā, kas vislabāk atbilst to prasībām.
Šie komponenti ir pilnīgāk definēti un pieejami tīmekļa vietnēs, kas minētas 3. punktā (“ELI atsauces vietnes”).
2.2. Iezīmes, kas apraksta katru leģislatīvo aktu (“2. pīlārs”)
Ar strukturētiem URI, izmantojot definētu komponentu kopumu, jau var identificēt aktus, tomēr tādu papildu metadatu piešķiršana, kas izstrādāti, balstoties uz kopīgu sintaksi, būs par pamatu tam, lai sekmētu un uzlabotu sadarbspēju starp juridiskās informācijas sistēmām. Identificējot metadatus, kas apraksta kāda resursa būtiskās iezīmes, valstis varēs atkalizmantot attiecīgo informāciju, ko citi ir apstrādājuši paši savām vajadzībām, un nebūs jāievieš papildu informācijas sistēmas.
Tādēļ, lai gan valstis var brīvi izmantot pašas savas metadatu shēmas, tās tiek mudinātas ievērot un izmantot ELI metadatu standartus ar kopīgām, bet paplašināmām juridisko atsauču tabulām, kas ļauj izpildīt konkrētas prasības. ELI metadatu shēma ir paredzēta, lai to izmantotu kopā ar individualizētām metadatu shēmām.
Ontoloģija ir konkrētas jomas konceptu un attiecību kopuma formāls apraksts. Aprakstot tiesību aktu iezīmes un attiecības starp dažādiem konceptiem, kļūst iespējama kopēja izpratne un starp terminiem tiek novērstas neskaidrības. Tā kā ontoloģija ir formāla specifikācija, tā ir nepastarpināti mašīnlasāma.
ELI metadatus formalizē ar ELI ontoloģijas starpniecību, balstoties uz ļoti izplatīto modeli “Funkcionālās prasības bibliogrāfiskajiem ierakstiem” (Functional requirements for bibliographic records – FRBR, http://archive.ifla.org/VII/s13/frbr/), kas pieskaņots citām pašreizējām standartizācijas iniciatīvām šajā jomā.
Ontoloģijas uzturēšanu pārvalda ELI TF.
2.3. Metadatu padarīšana par pieejamiem datu apmaiņai (“3. pīlārs”)
Lai datu apmaiņa kļūtu efektīvāka, ELI metadatu elementus var serializēt saskaņā ar Globālā tīmekļa konsorcija (W3C) ieteikumu RDFa in XHTML: Syntax and Processing (“RDFa XHTML formātā: sintakse un apstrāde”) (RDFa). Dalībvalstis papildus RDFa formātam var izvēlēties pievienot vēl citus serializēšanas formātus.
3. ELI atsauces vietnes
EUR-Lex portālā ir ievietots valstu ELI koordinatoru reģistrs, informācija par ELI formātu un lietošanu iesaistītajās dalībvalstīs un cita noderīga informācija:
http://eurlex.europa.eu/eli
ELI ontoloģijas atsauces versiju uztur ELI darba grupa. Šī versija, tostarp visas iepriekš publicētās versijas un to publikācijas piezīmes, ir brīvi pieejamas metadatu reģistrā (MDR), ko uztur Eiropas Savienības Publikāciju birojs:
http://publications.europa.eu/mdr/eli